|
Jul. 6th, 2010|12:27 pm |
Iespējams ir viss, taču diemžēļ neesmu redzējis, ka kas tāds notiktu. Pilis restaurē franči, pieminekļus atjauno par savu naudu jancīgs žīdiņš, klasiķu tulkošanu nodrošina asiņainie punduri, kamēr īsteni patrioti un sirdsšķīstie ļaudis sēž savos blogos, visu gāna un pakustina pakaļu tikai tik daudz, lai aizvilktos uz KKF un caur drugāniem izdabūtu sev ikgadējo bezdarbnieka pabalstu, ko par grantu lepni dēvē. Tb par spīti visām iespējamībām, viņš ir vienīgais, kas to dara. Un neviens cits nedara. Tb pašreizējā situācija ir tāda, ka ja nebūtu Liepnieka, gluži vienkārši nebūtu arī šo desmitu tulkojumu.
Runa nav par indulgenci. Bet devumu jānovērtē un noliegt būtu muļķīgi. Gluži tāpat kā medicīnā ir spiesti zobus sakožot atzīt, ka konclāģeros veiktie medicīniskie pētījumi un eksperimenti ļāva pēckara medicīnai spert milzu soļus attīstībā, ka tās līmenis jau bija nesalīdzināms ar pirmskara. Tas nav attaisnojums, bet konstatācija. Savukārt noliegt, ignorēt ideoloģisku (morāles, ētikas) motivētiem, tikai tāpēc, ka metodes šmucīgas, gan nav prātīgi. |
|