| Tommorrow belongs to me |
[Aug. 5th, 2015|08:50 am] |
https://twitter.com/NSTaisnigums
p.s. Ļoti interesanti skatīties, kā uzplūst nacistisks paisums. Cik vienkārši, ikdienišķi un netraucēti tas notiek. Politiķi nedaudz parunā, mediji nedaudz paraksta, cilvēki paburkšķ. Pagaidām es vēl esmu relatīvā drošībā: neesmu tumšādaina, neesmu imigrante, neesmu homoseksuāla, neesmu precējusies ar cittautieti, esmu pilsone pēc dzimšanas un vecākiem, tb pareizas tautības, ir bērns (no latvieša). Bet nedaudz neomulīgi iedomāties, ka tikpat vienkārši, ikdienišķi un plūstoši kaimiņi, kolēģi, tautieši varētu piemeklēt arī man, kāpēc neiekļaujos 'mūsu Latvijā'* un, ka nekas, ko es teiktu, iebilstu, nevarētu to mainīt. Tagad jau nevar. Var tikai nolūkoties, cik ātri un vienkārši ir nokļūt tur, kur Eiropa pabija 1930s un 40s un rašisti - ironiski, ka viņu trūkumus latvieši redz tik precīzi un asi - ir tagad.
Interesanti, vai pienāks mirklis, kad aptvers? Vai arī Ulmaņlaika cepļi, Rīgas geto etc. turpinās būt Latvijas kultūras saknes, pie kurām atgriezties?
* Piemēram, "problēmas ar normālu izpratni par patriotismu". |
|
|
| zini sevi |
[Aug. 5th, 2015|08:59 am] |
No trešās puses tas, kas trūkst man pieejamajā sabiedriskajā un akadēmiskajā vidē, ir kāda groda diskusija, vēss teorētiskas domas un praktiskas izpētes virziens par nacionālo (proto-nacistisko) komponentu Latvijas kā valsts dibināšanas un eksistēšanas vēsturē. Tīri tā saprast, kā tas ir funkcionējis, kādos virzienos ir varējies attīstīties un kādos ir attīstījies. Tā jutīgi un bez iepriekšdotām apsūdzībām vai priekšlaicīgiem, stereotipiskiem attaisnojumiem. Ir diezgan skaidrs, ka teritorijā ar pamatīgu dažādu tautu politisku, ekonomisku un sociālu vēsturi kaut kādai saujiņai cilvēku ar uz pirkstiem saskaitāmu 'eliti' bija jābūt visai radikālai savās attieksmēs, lai izplēstu to, ko tagad var dēvēt par Latvijas valsti un latviešu tautu. Kā arī, lai to uzturētu. Gribētu saprast mehānismu.
Piemēram, teksts par holokausta atminēšanos Baltijas valstīs (pop-up pdf) - nav sarežģīts un vietām diskutabls, taču daži aspekti kā, piemēram, common ground meklēšana, ir ļoti jauki risināti. |
|
|