kanariņš - March 6th, 2012 [entries|archive|friends|userinfo]
helvetica

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

March 6th, 2012

[Mar. 6th, 2012|12:08 am]
jau ilgu laiku man totāli griež šis te skaņdarbs. kopā ar albumu, protams, iespaidīgāk, bet arī viens tā neko, man sķiet..
linkpost comment

[Mar. 6th, 2012|11:02 am]
ļoti jauki, emm, kā lai to nosauc, emm, cilvēces, vai civilizācijas vai kā kāds būtu viens latviešu valodas vārds, kurā varētu apzīmēt cilvēku - viņa dienas un darbus - no tādas kosmiskas, bez-morāles vispārinātas pozīcijas, portreti:

Baraka
un
Sans Soleil
var skatīties kopā var atsevišķi, var arī pieķert La Jetee kā sākuma intro, tas gan no citas operas, bet konceptuāli labi uzdotu toni.
link1 comment|post comment

[Mar. 6th, 2012|08:03 pm]
[Tags|]

divas lietas, uz ko mans prāts tagad stāv:

1) kā mājas apstākļos pagatavot sieru. Ideālā gadījumā, normālu sieru, reālā gadījumā - ņemot vērā patērēšanas apjomus - var arī parasto a ļa jāņu-siera versiju. Tas, kas iegādajams veikalos, nu jau ir kļuvis jebkas (attaukots piens, kam piegāzta palmu eļļa, cietinātājs, konservētājs, krāsa un siera smarža), tikai ne siers. Nē, nu, pa 13Ls kilgramā var dabūt normālu, bet šajā brīdī man šķiet, ka "beer is cheeper then gas - drink, don't drive!" jeb var arī gatavot mājās, it īpaši, jo ir pieejams lauku piens, gan jau arī izdomātu, kā sūkalas u.c. blakusproduktus konsumēt.

2) kurā vietā varētu iebāzt "mājas komposta iekārtu" tb. hermētisku tādu bunduli, kas ir paredzēts saimniecības organisko pārpalikumu pārstrādei kompostā. Katru reizi, kad nākas mizot ābolus, gurķus, kartpuelus, izmest kāpostu kacenus, burkānu zaļos galus u.tml. pilnīgi sirds apskrienas, bet nest gluži blokmāju sētā zemē rakt arī kaut kā neērti :D

vispār man ļoti žēl, ka jaunajās mājās ne tikai nav normālu virtuvju (atvērtais plānojums attiecībā uz virtuvēm ir sviests), bet nav arī ankambaru jeb 'aukstuma skapju'. nenormāli parocīga lieta. varētu gan vinčiku ieraudzēt, gan kādu siera rituli plauktā ielikt, gan maisu austersēnēm iekarināt (runā, ka tumsā un vēsumā augot kā trakas), nemaz nerunājot par visādiem konserviem etc. no ogām un dārzeņiem, pa vasaru salasītiem valsts mežos un pamestās saimniecībās.

es saprotu, padomju laikos varēja atmest ankambarus, jo, nu, visa tā varka ar anti-kapitālistisko modeli, kur sievietei jāsēž mājās, gatavojot ēst, tā vietā sociālisti strādāja kopā un pa lēto ēda kopā stalovajās un kafejnajās. varbūt arī kkādām eksōtiskākām kultūrām, kuru telpu minimālisms un atvērtība balstās uz virsmās ieslēpjamām krātuvēm un blakus esošām saimniecības/glabāšanas ēkām. skaidrs arī, ka mūsdienās ļaudis tik mobili, ka ēst jāgatavo uz datora, neatejot no klavieres (un turpat arī veļa jāmazgā - skat. ikgadējos electrolux konkursus), bet manuprāt ir virkne analogu risinājumu, kas būtu parocīgi tieši sadzīves ziņā trūcīgos laikos. piemēram, ankambaris.
link94 comments|post comment

navigation
[ viewing | March 6th, 2012 ]
[ go | Previous Day|Next Day ]