| |
[Feb. 24th, 2012|09:55 am] |
Man ir ļoti žēl, ka LV muzejiem ir tik neveiklas komunikācijas prasmes. Pat LNMM, kas ir visiem priekšā ar savu it kā civilizēto PR stratēģiju, tik un tā nav 100%. Manuprāt, muzejiem būtu jābūt proaktīvākiem, nu, pašiem iet tautiņās un nevis reklamēt pasākumus, kas tajos notiek daudz un dikti un visādi interesanti, bet kaut vai ik pa brīdim pareklamēt pašiem sevi (soc. reklāma), mazlietiņ pauzmākties cilvēkiem ar draudzēšanos.
Piemēram, šodien Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā 17:00 izklaidējošs pasākums par brīvmūrniekiem (klik), tur vispār parasti visādi muzikāli un literāri un kulturāli pasākumi notiek, nu, tur brodska lasījumi u.tml. Starp citu, šajā muzejā var arī redzēt iemeslu, kamdēļ vienā brīdī LV samazinājās krupju populācija - jūgendstila apģērbā kundzītes bija iecienījušas krupjādas kurpītes (tiesa, ekspozīcijā iebāzts ēnainā stūrīti - ja īpaši nemeklēsi, nekad neieraudzīsi). Porcelāna muzejs, piemēram, strādā 6 dienas nedēļā un visās tajās var iet un ne tikai apgleznot visādus porcelāna traukus, bet arī, 2 x nedeļā, mākslinieces vadībā, pats salipināt kko sīkplastisku un appindzelēt; kā arī tūdaļ jau beigsies, bet drīzumā atkal atsāksies 2nedēļu (6nodarbību/katra nodarbība 2+h) pasākums kā "porcelāna leļļu darbnīca", kur pats savām tizlām rociņām var darināt lelli :) Arhitektūras muzejā kā parasti jauka izstāde par laikmetīgās arhitektūras tēmām, tur vispār parasti interesantas lietas rāda, tiesa, nav objektu - lielākoties grafiskas planšetes, kas jālasa, bet, ja neabonē Latvijas vai Baltijas architektŗuas žurnālus, tad labs tāds ieskats tēmā.
u.t.t., u.t.jp., bet, kurš gan to zina un ņem vērā? |
|
|
| |
[Feb. 24th, 2012|11:33 am] |
līdz ar beku grāmatu (abet jūs zinājāt, ka daļa no bekām ir ēdama, bet nevajadzētu, jo tās ir aizsargājamas, izrādās, ka tās aug, nevis, lai cilvēkiem būtu ko ēst, bet, nu, tur simbioze ar kokiem... tik daudz par tām "sēņu vietu zināšanām", vnk pietiek zināt, kādi koki/krūmi/augivispār ar kādām sēnēm draudzējas, vot, ir nenāksies dziļi meža līst, lai atrastu kko, kas īstenībā mežmaliņā aug). Tātad, līdz ar beku grāmatu iegādājos vēl veselu kaudzi pretīgo okupantu valdīšanas laikā izdotu kultūras tēmām veltītu monogrāfiju un rakstu krājumu (par 5 gab. kopā samaksāju 2ls). Īpaši man patīk pēdējie, jo tur iekšā ir visāds kišmišs ar rozīnēm jeb autorteksti tādiem attēliem, kurus citur nemaz redzēt nevar. un varbūt redzēt nevar nemaz un nekur, jo dievs zina, kas tajā muzeja krājumā mums tur iekšā ir - ne jau tikai laikmetīgās mākslas muzeja mums nav, nav jau arī pastāvīgas 20.gs. otrās puses mākslas ekspozīcijas, kur savas pusdienmaizītes aiziet kulturāli ieturēt. no acīm nost, no sirds laukā, tā, it kā nemaz nebūtu bijis.
( abet ir bijis, piem., šis ) |
|
|
| |
[Feb. 24th, 2012|12:34 pm] |
īstenībā es to izrādīto grāmatu nopirku viena iemesla dēļ, jo tur iekšā bija E.Andersona 1973. gada akvarelis "Ufa-Baškīrijas galvaspilsēta". Abet no Ufas ir cēlusies Zemfira (kas man tā mazāk) un Rūdolfs Nurijevs, kas ir āāāā, kā viņš tur vispirms starp sasnigušām guļbaļķu būdām stāv un pēc tam parīzes gaismās un zeltos (klik), tur tā viss diezgan traģiski - tuvāk uz PSRS beigām viņš pamanījās izvilkt savas māsas uz franciju, abet, ja te bija viens ūbertalantīgs cilvēks, kuru tāpēc augstās aprindas paņēma pretī, tad tagad tur bija visu mūžu guļbaļķu būdiņās nodzīvojušas komunisma cēlājas, kas vnk ļoti ātri aizgāja pa hihenes pieskari; pozitīvais aspekts, Nurijeva svilīgā daba uzreiz tapa līdzgaitniekiem skaidra, nu, ka tas nav vis nejauks raksturs, bet gan tautiska tāda iezīme, jo māsas tādas pašas ašas un griezīgas ir bijušas. hhh, ekzōtika, lūk, smalkajiem fraņčiem.
Latvijā tagad esot ap 50 baškīru (ja skaita kopā ar baškīrijas tatāriem, tad laikam vairāk). Baškīrijas (Baškortostānas) ciematos 89. gadā vēl bija ap 2000 latviešu, tagad droži vien mazāk. |
|
|
| |
[Feb. 24th, 2012|06:59 pm] |
E teica: "man ir tik grūta dzīve" un visādi citādi izvairījās no dārziņa konflikta - kurā bija vainīgais - izrunāšanas. |
|
|
| |
[Feb. 24th, 2012|07:18 pm] |
e nāk un lūdz, lai ļauju uz datōra kko paskatīties. es saku, vai labāk nebūtu paspēlēties ar mantām, skapī stāv, visu nedēļu viņš pat nav to atvēris. E aiziet, atver savu rotalu skapi un nāk atpakaļ pie manis ar to pašu lūgumu kko uz datōra paskatīties. |
|
|