|
Feb. 24th, 2012|12:34 pm |
īstenībā es to izrādīto grāmatu nopirku viena iemesla dēļ, jo tur iekšā bija E.Andersona 1973. gada akvarelis "Ufa-Baškīrijas galvaspilsēta". Abet no Ufas ir cēlusies Zemfira (kas man tā mazāk) un Rūdolfs Nurijevs, kas ir āāāā, kā viņš tur vispirms starp sasnigušām guļbaļķu būdām stāv un pēc tam parīzes gaismās un zeltos (klik), tur tā viss diezgan traģiski - tuvāk uz PSRS beigām viņš pamanījās izvilkt savas māsas uz franciju, abet, ja te bija viens ūbertalantīgs cilvēks, kuru tāpēc augstās aprindas paņēma pretī, tad tagad tur bija visu mūžu guļbaļķu būdiņās nodzīvojušas komunisma cēlājas, kas vnk ļoti ātri aizgāja pa hihenes pieskari; pozitīvais aspekts, Nurijeva svilīgā daba uzreiz tapa līdzgaitniekiem skaidra, nu, ka tas nav vis nejauks raksturs, bet gan tautiska tāda iezīme, jo māsas tādas pašas ašas un griezīgas ir bijušas. hhh, ekzōtika, lūk, smalkajiem fraņčiem.
Latvijā tagad esot ap 50 baškīru (ja skaita kopā ar baškīrijas tatāriem, tad laikam vairāk). Baškīrijas (Baškortostānas) ciematos 89. gadā vēl bija ap 2000 latviešu, tagad droži vien mazāk. |
|