| |
[Apr. 25th, 2011|10:24 am] |
Tā kā man te pēdējā īsā laikā ļaudis - atkarībā no tuvības pakāpes man - ir norādījuši uz formu palielināšanos dekoltē u.c. zōnās, kā arī nesen te piemērot pavasara mētelīšus tie tā kā šaurāki likās (norakstīju uz to, ka mēru ar jakām un džemperiem apakšā), izmantoju iespēju viesos uzkāpt uz svariem un OMG!!!! O M G es nekad neesmu pastiprināti sekojusi līdzi kilogramiem un gramiem; cipariņi parasti svārstījās amplitūdā starp 55-60 un that's ok with me, abet tagad ir pizģec uz augšu gājis! mī šokā. kā tas var būt? mani ēšanas pardumi, kā arī ikdienas režīmi un rutīnas ir diezgan konstantas... vienīgā atšķirība, ka pēdējo mēnesi pusotru esmu padevusies uz dzeramajiem jogurtiem. Sensen atpakaļ, grūtniecības laikā, kad vasaras karstumā biju uzkritusi uz jogija jogurtiem, mēnesī tiku pie +7kg, gandrīz pusi no mana kopējā grūtniecības svara, atstājot vecmāti šokā. Abet šoreiz es lietoju dzeramo jogurtu, supposedly "diētisku". wtf? Jāpasēž uz diētas? es tādas nekad neesmu praktizējusi un pat nezinu, kā to dara (un nezinu, vai maz gribu veltīt tik lielu sava laika daļu domām par ēdienu un tā uzskaiti)
Tā kā tagad man ir tāds nesaprotams stāvoklis. No vienas puses nav jau nekas pretī pret formām, jāatzīst, šādējādi es pat jūtos patīkamāk un saskanīgāk ar savu miesu, nu, kad ir pupi un ejot var šūpoties gurnos. No otras puses, man apkārt lielākoties ir ļoti ļoti tieviņas meitiņas un sievietītes, pat neticami tievas, līdz ar ko, protams, negribās kļūt par ziloni porcelāna veikalā. :/ |
|
|
| |
[Apr. 25th, 2011|01:34 pm] |
|
lai gan, protams, vaina ir manā galvā. Pilnīgi nemotivēti un nesaprotami es lietoju pieņēmumu, ka beibei ir jāsver vismaz 20kg mazāk par vīrieti. un vīrietis sākas no 80kg. :DDD |
|
|
| kur ir punduri? |
[Apr. 25th, 2011|10:51 pm] |
oi, tajos tingeltangeļos ir sviests. noguruši vīri apdegušām sejām, kas pīpo, spļaudās un nemaz neseko līdzi gumijās iekārtajiem vai bumbās iepūstajiem bērniem, apgurušas šļušku tipa beibes tirgo biļetītes pa neadekvātām cenām (ja brauc pirmo reizi un satraucies, vai tik tur nav kāda tehniskas dabas ņeuvjazka, nebēdā ne nieka, Tavs laiks atrakcijā vnk ir beidzies), skaļruņos atskaņo pornōfilmu skaņu celiņus. Tikām lieli un mazi apmeklētāji pa stūriem vemj vai arī vemj pa riņķi karuselī (gādīgi uzrauzdītāji ar spaini pasmeļ no citas atrakcijas baseina ūdentiņu un skalo nost; centrigfūgā dabūjušajiem apmeklētājiem gan tā grūti ar maiņas drēbēm...). Vienojāmies, ka uzvilksim savus melnos triko un arī iekāŗsimies gumijās un iepūtīsimies tajās bumbās, kur iekšā klimats kā sportistu ģērbtuvēs pēc treniņa (un vēl nedaudz ūdens līst iekšā, bet kuru gan tas satrauc, jo atrakcijas uzraugs ir aizņemts ar pīpošanu, spļaušanu un čatošanu ar citu atrakciju uzraugiem)
un, protams, ikvakara kīnōstāsts: Jirí Barta "Zaniklý svet rukavic", 1982 |
|
|