| |
[Feb. 26th, 2011|12:00 am] |
Ja dienas skaistums ir gaismas refleksi ūdenī (izstiep rokas un gaismas loks ap to ēnu uz baseina grīdas izskatās kā membrāna pirms šūnas dalīšanās, kā to rāda populārzinātniskajās filmās)un feika sajūta par Bounty beach, tad nakts peldēs foršums ir tumšs ūdens un no ļaudīm gandrīz pilnīgi tukšs baseins. Nekādi bābeles toņi vai dreifējošie nīlzirgi, pauzējošie, apdzenošie vai pārāk plaši ķepurojošies peldētāji. viens cilvēks uz 2 vai 3 celiņiem. jokaina, dobja dzirdamība ūdenī, mistiskas smaržas, kas jūtamas tikai peldēšanas laikā, nevis, apstājoties kādā no celiņu galiem. domas par haizivīm un ūdens iemītnieku maņām.
blakus celiņā peld cilvēks, kurš man uzreiz iepatikās, kad 5. klasē atnāca uz mūsu skolu. paralēlklases meitenes interesējās, kas tas tāds, un es teicu, ka viņš ir mans "draugs", lai gan nebijām pārmijuši nevienu vārdu. 8. klasē pirmo reizi bučojāmies. "pa īsto".
Atpazināmies uzreiz, vien es uzvedos, it kā tas uz mani neattiektos (nekad nezinu, kā ir jāreaģē šādās situācijās). Peldēšana visu laiku tika uzsākta vienlaicīgi ar mani. Arī skolā, peldēšanas stundās parasti viņš izaicināja uz sacensību. Ūsā iezagās smīniņš, in living memory of my childhood.
tālākajā programmā:
sandala ziepes, vilkābeles eļļa miesai (kopā kaut kas starp pirti un piparkūkām).
marinētas bietes, seleriju kāti, rupjmaize ar gaļu un kefīrs vēderam. bunakti |
|
|
| |
[Feb. 26th, 2011|10:11 pm] |
izkabina vienu plakātu pie Nacionālā teātra un ļaudis visapkārt šūmējas un sūdzas tiesā par pornogrāfiju, bet tie anatōmikuma ķīniešu bildes bļe katrā pieturā un vēl sabtransam uz auzmugures/sāniem kā reklāmas (tas tā, gadījumā, ja pieturā vēl neatskaties), man tas kaut kā šķiet pat ne uzmācīgi, bet zināmā mērā pat aizskaroši un varbūt pat nepieņemami. Es saprotu, ka mēs visi esam kauli un audi un blablabla, bet jebkurā gadījumā atkaulota miesa ir visai specifiska vizuāla informāciju un tā. Godīgsakot es pat īsti nespēju novērtēt šo izstādi (kāds var paskaidot, kamdēļ tā notiek lielveikalā?); es saprotu, ka ir ļaudis, kuriem ir nepieciešamība ķimerēties ar miesu un tā, nu, tur mākslinieki, dažādi ārsti, skolēni biolōģijas un anatōmijas stundās etc., bet visādi citādi, kā izklaide, emm, nu, tāda visnotaļ specifiska tomēr šķietās. "uz gaumi". es visnotaļ atturēšos.
Tāpat man šis pasākums asociējas ar "ziņkārās palūrēšanas" kultūru, kas īpaši raksturīga laikos, kad no tālām zemēm brīvprātīgā piespiedu kārtā veda visādus reliktus, dzīvniekus un augus un cilvēkus, uz kuriem bolīties un brīnīties, tirgus placī uzstājās bārdainas dāmas, milži un punduri. Tādā ziņā es arī neesmu īpaši izteikta cirkus (cirka?) fane un - mazākā mērā, bet tomēr arī - zoo. Man šķiet, ka ir gana daudz modernāku iespēju iepazīties ar mūsdienu pasauli. bet es, protams, varu kļūdīties. |
|
|