| straumēni rilouded |
[Jan. 11th, 2011|12:40 am] |
godīgsakot man šķiet, ka uz latvijas politiskās skatuves ir dzimis vēl viens tēls - lauku traktorists! nu, tāds patriarhālais variants ar iedibināto kārtību, pamatīgumu un neatgriezeniskumu. Piemēram, tie pilsētnieki tur ņemas ar savu demokrātiju, vēlēšanām un citām civilizētām ākstībām, abet neviens viņos neklausās, tik un tā savas rebes taisa, taču tad nāk lauku traktorists, kas ir atrāvies no saviem zemes darbiem, gadalaikiem un ritiem, iekāpis savā traktorā un tāds ar citiem zemniekiem no citiem Latvijas nostūriem (atminēsimies ziņas pa Radio kas ik pa pusstundai ziņoja par virzību pa novadiem) vienoti brauc uz Rīgu kāŗtību iedibināt; un ko tu domā, domnieki samīžas ar, zemniekiem nav pat līdz Rīgas vārtiem jānokļūst, kad buktētās biksēs tērptie taukuļi jau parakstījuši papīrīšus (tādējādi atvairot zemnieku lēno, bet pārliecinošo tuvošanos un taisnības uzvaru). un tagad ziemā, kad rīgas dome sauc zemniekus palīgā izkļūt no gadalaika atnestās likstas, tad viņi ir kā glābeji, kā eņģeļi no debesīm, kas nāk, kad zemes cilvēki pārāk savā meistarībā sapisušies; nav brīnums, ka VID darbības gluži kā zaimošana izskatās, kā visa labā un taisnīgā apdraudējums, jo, jā mūsu pamati, mūsu patriarhi, viedie un spēcīgie - vīri no laukiem traktoros - tiek pakļauti šaubām
es domāju, tas straumēnu un barikāžu dēļ tā. |
|
|
| |
[Jan. 11th, 2011|12:18 pm] |
no visiem tiem ceļojumiem un pasaules dauzīšanāš ir arī viens labums - nakts sapņi kļūst krāšņāki, tajos parādās jauna, iepriekšnebijusi tēma: nokavēti starptautiskie braucieni/lidojumi, pazaudēta bagāža, nelaikā beigusies nauda u.tml.
brīt |
|
|
| |
[Jan. 11th, 2011|02:37 pm] |
bļaģ es nevaru, es nevaru, es negribu, man zajebala, viss bļaģ sūds, bļāāāģ, nafig man vajadzēja piekrist, nafig uzņemties, bļāāāģ, vienas vienīgas galvassāpes pus mēneša garumā. šonakt jādabeidz, jāpiespiež sevi, jāpiespiež sevi, bļaģ, centi, mosties, fakin celies centi augšā! |
|
|