| boksa maiss. |
[Sep. 27th, 2010|12:06 am] |
šodien es norāvos. Sabļāvu uz pārdevēju veikalā. Sāga tāda, ka novakarē, sava vistālākā rajōna mazajā sūda lavočkā, kur ļaudis tikai izmisumā iet kko pirkt, jo cenas tur ahujennās, es ar E dodos iegādāties saldējumus, jo noskaņojums man labs, $ arī ir un esmu ar mieru izlikt to par salčukiem daudz neklīrējoties, tad nu ejam iekšā, izvēlamies saldējumus (tos, kurus gribas, nevis tos, kurus varam atļauties, jo šovakar varam atļauties visu), pirms mums kāds vīrietis arī ņem salčukus, forši, E stiepj visu klēpi pie kasieres, lai norēķinātos, es bīdu vitrīnu ciet un dodos maksāt. Abet pārdevēja man saka, ka ņehuja man nepārdos, kamēr es neaiztaisīšos saldējumu vitrīnu. Es viņai, savukārt, atbildu, ka nevaru aizvērt, jo tā kaste ir iegrozīta tā, ka es no savas vietas nekādi to nevaru līdz galam aiztaisīt (šeit man būtu jāsaka - "ar rokām nenocūkojot vitrīnas stiklu" (jāpiebilst, ka vaļā palikušais atvērums bija pāris cm, jo oriģināli man tiešām neizdevās aizvērt ciet, līdz ar ko es papūlējos otrreiz, aizbīdot tik ciet, cik nu varēju), bet tik tālu es netiku, jo ) pārdevēja šajā brīdī lecīgā tonī atcērt, ka "nav ko līst, tur, kur nav jālien". "Līst"!!! Man iestājās nevis maigs, bet diezgan konkrēts WTF, jo vispār es esmu likumpaklausīgs pilsonis un cenšos ievērot visas normas un esmu diezgan pacietīga, bet konkrētajā brīdī ieslēdzās kkāda netaisnības sajūta (tip, ja pircējs nedrīkst pašapkalpoties, tad slēdz to vitrīnu ciet, kā arī es neesmu nekāda tur viņas meita vai vedekla, ka drīkst ar mani tik familiāri runāt). Tad nu es grābu vienā piegājienā visus tos saldējumus no viņas letes nost, vēru to vitrīnu vaļā un metu sparīgi atpakaļ iekšā, aizcērtot visu, cik stipri vien var un paaugstinātā tonī uzbļāvu "kā jūs vispār izturaties pret klientiem!!! jūs esat tik bagāti, ka krīzes laikā varat šādi izturēties pret saviem pircējiem?!!" Ikkatrā darbībā un skaņā ļoti apzināti ieliekot maksimālu naida un agresijas devu. Gan pret šo vienu konkrēto būtni ar mērķi nodarīt viņai (psiholoģiski) pāri, gan arī par visām tām tantēm, kuras pēdējo pāris mēnešu laikā kioskos, pārdodot man braukšans biļetes, ir izturējušās nevis kā pārdevējas, bet gan, es atvainojos, kā kurvas u.tml. Bļaģ, nu, cik var!!! Ja es kādreiz braukšu no LV prom, tad tas nebūs naudas vai darba dēļ, tas būs tamdēļ, ka LV tik nenormāli daudz cilvēku viens pret otru un bez kāda īpaša iemesla izturas vnk kā pimpji
Es atkārtojos, bet man gauži patīk Vizuālais pielikums
bet visādi citādi, bunakti |
|
|