| |
[Sep. 28th, 2009|10:40 am] |
Tieši tā kā personisku estētisku un praktisku apsvērumu dēļ es uzšķaudu jōgai-šmōgai tā vietā izvēloties ritmisku vingrošanu sertificētas fizioterapeites pavadībā, tāpat es arī neizprotu tažīnes (sorry - tadžinas) nepieciešamību 21.gs. latvieša virtuvē. Tipa, ekssistē caurspīdīgie stikla trauki cepšanai un sautēšanai, čuguna "pīles" un kaut vai vienkārši dziļās pannas, kurās visu smuki ātri apcepina vispirms un tad liek vāku virsū un sautē, piekam, tilpums lielāks, nekā tādā blodī tažinā (vismaz mūsu ierakumos sautējumi ir must have ēdiens, kas tiek patērēts lielā daudzumā un ātrumā), ir lētāki un formu ziņā glabāt vieglāki tb. ergonomiskāki. Secinājums, tadžīna ir trauks vai nu tiem, kam nepieciešams rituāls (tipa, smuk jau uz galda izskatās tāds tornis) vai arī tiem, kas ikdienā nēsā visādus paltrakus, kvēpina smaržkociņus un skatās debesīs, skaitot horoskopus un tml. ezotērisku bulšitu.
(drošības labad piebildīšu, ka tās ir tikai manas domas, kas attiecas uz manu sadzīvi un man nav nekādu problēmu/pretenziju/aizspriedumu, ka citiem t. patīk un citi tās lieto.) |
|
|