| |
[May. 14th, 2009|10:24 am] |
Tas valdis melderis gan ir viens frukts, nesaprotu, viņš viens tāds lohs, vai ir sagaidāms, ka te riņķī apkāŗt cirkulē vēl virkne tādu.
Tipa, rīta quizz questions par viriešu kosmētiku. Pazvana džeks, atbild it kā pareizi un tad radio Dīdžejs Valdis Melderis ar tādu nicīgu tonīti - sarunas uzturēšanas nolūkos - apjautājās nu, un ko tad viņš domājot par to, ka ir tāda vīriešu sejas kopšanas kosmētika. Uz ko puika vienkārši atbildēja, ka viņš pats tādu lietojot. Iestājās neveikls klusumiņš un jau pēc sekundes VM turpināja ar "Nu, tad jau tu esi vinnējis tur to un to kaut ko".
Es tiešam netieku skaidra, vai viņš tā speciāli, nu, tipa, lai uzturētu kaut kādu atpazīstamu radio tēlu, vai arī tiešam ir vot takoj ņeprastoj |
|
|
| stulbā latviija |
[May. 14th, 2009|10:41 am] |
es īsti nesaprotu, kamdēļ vispār vajadzīgs tāds "eksperta" nosaukums. Var taču minēt izglītību vai nodarbošanos+amatu, tas taču būtu pietiekami, lai, piemēram, masu medijos kādas tēmas atklāšanai paņemts 'eksperta-speciālista' viedoklis būtu vienkārši attiecīgajā jomā strādājoša cilvēka zināšanas. nu un basta. Taču ja grib tā pa fikso, kā, piemēram, prasīt dzīvnieku tiesību aizsardzības speciālistam viedokli nevis par dzīvnieku tiesību aizsardzības normu pārkāpumiem, bet gan par mākslas darbu, tā sūtību un būtību, tad, piedodiet, bet krustā ir jāsit žurnālists, kas, piesedzot vienu vai otru personu (vai drīzāk - savu nespēju izvēlēties viedokļa paudējus) ar 'eksperta' lapiņu, pūš tautai miglu acīs...
un pieņemt izglītības kvalitāti kā kritēriju tas jau nu vispār ir bezpriģels. Ir regālijas vai nav regālijas, tas ir vienīgais kritērijs. Tālāk tai būtu jābūt publikai, kas nolinčo vāju un kļudainu 'ekspertu' un paaugstina jēdzīgo. Bet LV, kur Liepnieks ir gaismas nesējs un Stendzinieks visradošākā persona, cerības uz šādu sistēmu ir bezcerīgas. Nāksies vien meklēt falšos kritērijus, kas draugiem ļaus kvalificēties un nedraugiem palikt aiz borta (meistara Šmita un Ļeģajeva paradigma) |
|
|
| and then we watch it and do it again |
[May. 14th, 2009|10:40 pm] |
Izgāju no Dzelzceļniekiem, iedomājos, ka stulbi ir no rīta izmazgāt matus, lai pēc tam tie salītu. un tad es domāju, ka butu nenormāli forši redzēt tos vilcienu vagonu izmēģinājumus uz izturību triecienu laikā, iedomājieties, tiek palaists viens tāds tērauda monstrs, lai brīvi skrien iekšā betona sienā, bļēē, ku forši varētu būt.
Tad iekāpu autobusā, apsēdos vienīgajā brīvajā vietām, pirms ta jocīga paskata nelāgi smirdošs kungs - agresīvi palūrot uz mani - no tās noņēma maisiņu ar lielo cirvi iekšā. Tad viņš man pačukstēja, ka tā tur viena sieviete ir slikta, viņai skatiens tāds un pēcak izstāstīja, ka vēl joprojām mīlot savu sievu, ar kuru nav vars kopā jau desmit gadus, ka viens pats kopj savu slimo māti, kas neceļas no gultas. Tad viņš sāka ļečīt, ka es esmu ļoti laba - no acīm ķipa nolasot - un ka man neesot labi, ka es neesot patiesi laimīga un vispār iespējams esot slima, bet pati par to vēl nezinot. Yeah, yeah, keep on giving me that cheap folk-psychology shit, nodomāju, vēlīgi smaidot pirms izkāpšanas |
|
|