man šajā jautājumā vispār nav viedokļa, tāpēc jau arī iebakstīju, lai kkā piefiksētu pāris intuīcijas. Te atsevišķs punkts vēl būtu par ekonomiku, bet par tās struktūru man ir maza saprašana, tāpēc ciešu klusu. Piemēram, manā grāmatā māksla defaultā apkalpo to, kas maksā, imho, privātie maksā un saņem to, kas, kā un kāpēc viņiem ir vajadzīgs, no probl. "Sabiedrība" veic pasūtījumu ar saviem nodokļiem un pretī dabū pieejamus muzejus, bibliotēkas, arhīvus, kultūras namus ar pulciņiem etc. un tad ir visādi starpstāvokļi, kur sabiedrībai, pēkšņi, kultūra nav vajadzīga, vai kur kāds pirvātais izdomā būt dāsns un dot sabiedrībai tāpat vien (lai gan es šajā gadījumā vēl joprojām palieku pusskeptiska, jo privāts labums ir pamatīgs arī šajos "altruistiskajos aktos"), mākslinieki, kuri taisa savu lielo auksto mākslu un pofig, vai algo sabiedrība vai privāts etc. Vienu vārdu sakot - interesanti :D

(Replies frozen) (Parent) (Thread)

jā, interesanti un sarežģīti

(Replies frozen) (Parent)

Kā droši vien daudziem, arī man reizēm uznāk gribēšana radīt mākslu.

Bet attur tas, ka tad būtu badā jāmirst.

Ja būtu puslīdz droša iespēja, ka kāds iepirktu manis radīto mākslu, varētu padomāt.

Bet, ja papildus būtu zināms, ka iepirkšana ir par naudu, kura nāk no citu cilvēku nelaimēm, tad tomēr nez vai tas šķistu ejams dzīves ceļš.

Tāpēc atliek vien turēties pie esošās nodarbes.

(Replies frozen) (Parent) (Thread)

Kas tu esi?

(Replies frozen) (Parent)