Pilnībā piekrītu.

Mana vecmamma pēdējos dzīves gadus bija uz gultas un pamazām zaudēja saikni ar realitāti, miegā murgoja, vaidēja un kliedza (kad vēl varēja pakliegt), un arvien īsākajos apskaidrības mirkļos raudāja un lūdzās, lai viņai iešpricē "mirstamzāles" kā sunītim.