''Tauriņiem nedod vārdus. Šie bezvārda draugi nodzīvo tikai mirkli. Kad pienāk laiks tauriņš klusēdams kaut kur paslēpjas. Domāju, ka noteikti nomirst, bet kad meklēju to mirstīgas atliekas nekad neatrodu. It kā gaiss viņus iesūktu viņi pazūd, nekādas pēdas neatstādami. Izsmalcinādības ziņā neviena cita radība nevar tauriņus pārspēt. Tie kaut kur piedzimst, klusi nodzīvo, prasot tik maz, un beigās kaut kur pagaist - tāpat kādā nezināmā vietā. Laikam jau kādā citā, ne šajā pasaulē. ''

''Neskaitāmi tauriņi, te parādījās , te pazuda skatienam kā mirklīgas pieturzīmes, kas pārtrauc apziņas plūsmu bez sākuma un gala. Ienākot šajā oranžērijā zūd laika izjūta.''

/''1Q84'' Murakami 1. daļa/