Vasara un dūmi - pakļaušanās, personiski

Nē. Esmu viesojusies "tīru" musulmaņu ģimenēs Irānā un Turcijā, kur neviens nekādā kaktā netupēja, visi sēdēja ap galdu vai - Irānas gadījumā - ap paklāju. Turklāt irāņu ģimenē traukus nēsāja jaunākie puikas (meitai bija jārunā ar viešņām, t.i., mums), bet traukus mazgāja papucis. Savukārt, Gruzijas un Armēnijas laukos tika redzētas atsevišķas kristiešu ģimenes, kur sievišķi palika virtuvē, bet pie galda istabā sēdās tikai vīri un ciemiņi, to skaitā arī mēs, viesu sievietes, jo ārzemnieces šajā ziņā ir drusku kā vidējais dzimums.
Es gan pieņemu, ka starp musulmanietēm "pakļāvušos" sieviešu ir daudz, daudz vairāk nekā starp kristietēm, un tam ir daudz visvisādu iemeslu, starp kuriem reliģiozitāte var arī nebūt noteicošais, bet nejūtos šobrīd pietiekami gatava to sīki un smalki izvērst.

(Reply) (Parent) (Thread)

Nevienu kaktā sēdošu persieti tiešām nav nācies sastapt, bet viņām, vismaz rietumos dzīvojošām, gandrīz visām ir lepnas leģendas, ka mātes un vecmāmiņas dzīvoja brīvu sieviešu dzīvi līdz 79.g. islāmistu apvērsumam.

(Reply) (Parent) (Thread)

Tās varētu būt ne tikai leģendas - Irāna līdz apvērsumam bija ļoti pro-rietumnieciska, un pēc t.s. islāma revolūcijas emigrēja galvenokārt liberāli un rietumnieciski noskaņotā sabiedrības daļa. Tie, kas varēja atļauties - uz Eiropu un ASV, citi - uz AAE, kur izveidojās veselas irāņu kolonijas.

(Reply) (Parent) (Thread)

Jā, tie stāsti ļoti atgādina mums zināmākos pēcrevolūcijas stāstus, kad pie sudraba laikmeta jaunkundzēm atnāk šarikovi un autoritatīvi "pastāsta", kādas grāmatas drīkst turēt etažetēs un kādas kleitas skapjos.

(Reply) (Parent)

"Tīru" musulmaņu ģimenē esmu viesojusies tikai vienu reizi un ļoti sen. Bijām Uzbekijā. Ekskursijas vadītājs mūs (trīs no grupas) uzaicināja pie sevis uz mājām nobaudīt īstu plovu. Un bija tā, ka viņa sieva visu mielasta laiku stāvēja vīram aiz muguras un centās kaut kā pakalpot ciemiņiem. Es vēl toreiz nodomāju, ka baismā saimniece, jo nav pat sev šķīvi nolikusi. :) (vēl apmātāka kā mūsu kurzemes radiniece, kura savu dzērajveci apkalpo kā kundziņu).
Nākošajā dienā mēs ekskursijas vadītāju visādi slavējām par gardo plovu un augļiem, bet izteicām nožēlu, ka sievai nebija laika ar mums pie galda pasedēt. Un tad viņš teica, ka sievietes pie viena galda ar vīriešiem nesēžot, ka viņas ēdot citā istabā. Pirmo reizi savā zaļajā jaunībā saskāros ar ko tik šermuļus uzdzenošu.
Bet tajā pašā laikā ekskursijas vadīja arī jauna uzbekiete Lee džinsos (Lee džinsi toreiz bija nesasniedzamāki par mēnesi) un īsiem, koptiem matiem.

Vēlākos gados musulmaņu zemēs pie viņu ģimemes galda sēdēt nav nācies. Un labi, ka tā (ja nu atkal kāda būtu stāvējusi aiz muguras!). Derdzas pakļaušanās.

(Reply) (Parent)