Vasara un dūmi - Post a comment

"Tīru" musulmaņu ģimenē esmu viesojusies tikai vienu reizi un ļoti sen. Bijām Uzbekijā. Ekskursijas vadītājs mūs (trīs no grupas) uzaicināja pie sevis uz mājām nobaudīt īstu plovu. Un bija tā, ka viņa sieva visu mielasta laiku stāvēja vīram aiz muguras un centās kaut kā pakalpot ciemiņiem. Es vēl toreiz nodomāju, ka baismā saimniece, jo nav pat sev šķīvi nolikusi. :) (vēl apmātāka kā mūsu kurzemes radiniece, kura savu dzērajveci apkalpo kā kundziņu).
Nākošajā dienā mēs ekskursijas vadītāju visādi slavējām par gardo plovu un augļiem, bet izteicām nožēlu, ka sievai nebija laika ar mums pie galda pasedēt. Un tad viņš teica, ka sievietes pie viena galda ar vīriešiem nesēžot, ka viņas ēdot citā istabā. Pirmo reizi savā zaļajā jaunībā saskāros ar ko tik šermuļus uzdzenošu.
Bet tajā pašā laikā ekskursijas vadīja arī jauna uzbekiete Lee džinsos (Lee džinsi toreiz bija nesasniedzamāki par mēnesi) un īsiem, koptiem matiem.

Vēlākos gados musulmaņu zemēs pie viņu ģimemes galda sēdēt nav nācies. Un labi, ka tā (ja nu atkal kāda būtu stāvējusi aiz muguras!). Derdzas pakļaušanās.