Vasara un dūmi -

Konteksts izsaka visu. Viņš nesaka, ka tur ir "mazāka nozīme". Tas nav pētījums, tā ir tikai intervija un viņa viedoklis, kuram var piekrist vai nepiekrist, un viņš izsaka savu vērtējumu par pareizticību un islāmu kā pašreiz praktizētu sociālu sistēmu (atšķirībā no teorētiskas reliģiskas vai ezotēriskas mācības), kurā, viņaprāt, pietrūkst šīs žēlsirdības. Un vispārīgi raugoties tam ir grūti nepiekrist – kaut vai bēgļu jautājums, kurā bagātās arābu valstis nepieņem nevienu.

Viņš arī izteica smagu kritiku par hinduismu, lai gan paradoksāli, ka tieši Harē Krišnas Rīgā ir vieni no lielākajiem bezpajumtnieku barotājiem. Tomēr globāli raugoties es viņam piekrītu – hinduismā nav tādas solidaritātes tradīcijas kā rietumu valstīs un grūti noliegt, ka šai solidaritātei saknes aug no kristietības tradīcijām.

Bet publiski runāt gan Taivāns nav iemācījies, tāpēc to kritiku, kuru viņš saņem, viņš ir godam pelnījis. Politkorektums nav spēlīte, tas ir pamats civilizētām attiecībām sabiedrībā. Ja mums kāda cilvēku uzvedība nepatīk, tad civilizēti (un politkorekti) ir iesniegt sūdzību tiesā, nevis publiski draudēt vai aizvainot visu cilvēku grupu.

(Reply) (Parent) (Thread)

Redz, tādas islāma valstis kā Libāna, Jordānija un Turcija bēgļus pieņem gan. Taču man negribas visu reducēt uz bēgļu jautājumu (kurā es pagaidām labprāt publiski ieturētu neitralitāti).
Austrumu kristietībā solidaritātes tradīcija ir daudz dziļāka nekā rietumos, jo īpaši protestantismā. Protestantisms nāk ar individuālisma izcelšanu un arī pestīšanas jautājumā uzsver Dieva žēlastības prioritāti pār labdarību.
Turklāt, kā jau minēju, šī nav vienīgā vieta, kur profesora viedoklis (nenoliedzu, ka viņam ir tiesības uz jebkādu, pat manā izpratnē dīvainu) šķiet konstruēts uz premisām, kuras viņš nekādi pats nespētu pamatot.

(Reply) (Parent)