|
|||||||||||||||||||||||||
Vasara un dūmi -
Comments:
Neizbrīna, ņemot vērā šī brīža politisko atmosfēru gaisā. Varbūt daudzi nemaz neuzskata, ka no kā tāda vispār jāattīrās. Mūsu žurnālisti jau arī pamatā izglītojas, kopējot Rietumu modes un varbūt daudzi instinktīvi jūt, ka naf atmazgāties no kā tāda, ko iespējams drīz atkal darīsim. Un vispār padomju režīma godīga analīze arī nebūt nav Rietumu skolu kurkuļos, bet specifiski latviešiem vispār nepatīk sevi ne par ko nopietni sapurināt.
Decembrī, kad Stasbūrā šaudījās terorists, pēkšņi izrādījās, ka tur nenoskārstai vajadzībai ir vairāku Latvijas mediju pārstāvji. Var jau būt, ka EP plenārsesiju vērošanai vajadzīga daudz lielāka uzmanība kā iekšpolitikai būtiskiem jautājumiem, bet tas, ka temati tiek atklāti vai norakti kā pēc svilpes dota signāla, tomēr ir tik skumji un nožēlojami.
Tā mediju pārstāvju grupa tur bija ieradusies uz Miera prēmijas pasniegšanu Sencovam (viņa māsīcai, respektīvi). Tīra sagadīšanās.
protams, ka konkrētais gadījums bija sagadīšanās, bet es par to, ka intereses sadalījums dažādām sfērām ir ļoti īpatnējs un kampaņveidīgs
Pie tam tieši EP vērošanai, nevis sabiedrības informēšnai, jo, piem., jūlijā, kad bija balsojums par autortiesību direktīvu un 7.panta iedarbināšanu pret Ungāriju, informācija par to, kā balsojuši EP parlamenta deputāti no Latvijas, tik un tā bija jāmekle citur, ne žurnālistu rakstītajā.
Jā, liekas, ka meinstrīm mediji visur Rietumos iet vienu, kopēju ceļu - kļūst par "orgānu". Informācija tie dozēta, sķobīta, noklusēta vai pastiprināta pēc noteikta, vienota vadmotīva. Bez maz vai tā it kā regulāri notiktu kāds centrālās informācijas komitejas brīfings, kur to visu izlemj.
Vēl viens piemērs. Nupat Vācijā ir terorbombēts AfD ("nacistu" partija) ofiss un par to presē vai nu nekas, vai nenozīmīgi iestarpināts starp daudz svarīgāku ziņu, kur ļauni raitwingeri sākuši organizēt kādā pilsētā lokālās kaimiņpatruļas, lai vaktētu bēgļu radīto noziedzības vilni, ar kuru policija netiek galā. To viņi sauc par "draudu', nevis politiskas partijas kantora bumbošanu. Zviedrijā jau sen visu "orgānu" revolucionārās sirdsapziņas spicē ausis uz viena veida raidītājiem, par Latviju tā gluži nešķita, bet pēdējā laikā tas mainās. Attiecībā uz maisiem vēl tas apstāklis, ka tajos, kā jau pareizi austā tīklā, ļoti dažādu grupējumu un varas struktūru cilvēki vai sabiedrotie, tāpēc klusēšanā un samiernieciskumā ieinteresēto ļoti daudz.
|
|||||||||||||||||||||||||