Vasara un dūmi - "Solījums rītausmā" / "La promesse de l'aube"

"Reizēm man izdodas būt laimīgam kā šovakar, kad esmu izstiepies Bigsaras liedagā pelēkā, maigā krēslā, kad no klinīm atlido roņu tālais kliedziens un pietiek pacelt galvu, lai ieraudzītu okeānu. Es tajā klausos ļoti uzmanīgi, un man vienmēr rodas pārliecība, ka beidzot atminēšu kodu, ka tūlīt sapratīšu, ko man gandrīz dedzīgi pūlas pasacīt un paskaidrot neatlaidīgie, nebeidzamie krasta bangu čuksti. [..]
Es neesmu zaudājis vērtības, esmu izpildījis savu solījumu un turpinu. Esmu kalpojis Francijai no visas sirds, jo Francija ir vienīgais, kas palicis no manas mātes, ja neskaita mazu pases fotografiju. Es rakstu arī grāmatu, esmu taisījis karjeru un ģērbjos Londonā - kā solījis, kaut arī man riebjas angliskais piegriezums."

Viens no literatūras visskaistākajiem stāstiem par beznosacījuma mīlestību. Lietuvā dzimis, Francijā audzis ebreju puisis - Romāns Kacevs, vēlākais kara lidotājs, diplomāts un rakstnieks Romēns Garī un Emīls Ažārs stāsta par iedvesmu dzīves rītausmā, ko var dāvāt tikai ļoti mīlošs cilvēks. Iedvesmu ticēt un rakstīt, ka konkrētā un vispārinātā māte un valsts var būt neērta, apkaunojoša, pazemota un lupatās, bet tas neko nemainīs. Šarlote Geinsbūra emocionālās māmiņas lomā ir brīnišķīga un noteikti būtu bezgala sašutusi par dēla vēlāko secinājumu: "Ar mātes mīlestību dzīves rītausmā tiek dots solījums, kurš nekad netiek izpildīts."



Starp citu, Garī reiz uzaicinājis uz dueli Klintu Īstvudu, kurš no piedāvājuma atteicies.
Gandrīz 60 gadu vecumā Garī izlēma kļūt par jauno rakstnieku Emīlu Ažāru, kuram kāda starpgadījuma dēļ nācies mukt uz Brazīliju, no kurienes izdevēji saņēma it kā Ažāra sūtītus manuskriptus. Tie paši kritiķi, kuri rakstīja, ka Garī kļuvis apnicīgs un radoši impotents, slavēja jaunā rakstnieka Ažāra talantu un vēlreiz piešķīra viņam Gonkūru prēmiju. Tikai pirmsnāves vēstulē Garī atzinās, ka viņš ir arī Ažārs.