Piekrītu tam, ka pasaulē mums visiem būtu daudz mierīgāka dzīvošana, ja cilvēki pieņemtu domu, ka mēs visi esam ļoti dažādi. Un tieši dažādums un atšķirības veido to skaisto pasauli, dzīvību.

Piekrītu, ka lūgšana - Lai pasaulē visi būtu laimīgi - ir ļoti pat otipmāli mināla.
Cik nu mūsdienu cilvēks spēj vispār atgriezties pie sevis, pie sākotnes, iet pļavā, plūkt puķes un sajust patiesu laimi..
Tas būtu tas minimums, ko viņš varētu sniegt rītdienai.

Dažs labs brīvdienās vēl sapņo par zemledus zveju.
Nu, pasakiet kāds, ka tās drīzāk izvērtīsies par zemūdens niršanas sacensībām - kurš apsteigs karūsu, nekas vairāk..