Biju pusdienās ar priekšnieku ;) Izdzērām arī pa glāzei.. ;) Papļāpājām par darba un privātām lietām..
No vienas puses tāds tramīgums palicis - a ko padomās, ja kāds ieraudzīs ar svešu vīrieti kopā.. Bet no otras puses - apziņa, ka gredzens pirkstā un ko tad es tāaadu daru! ;))) Apziņa, ka nav vairs iespējamas nekādas krasas pārmaiņas.
Sievietei vajadzīga stabilitāte un drošības sajūta, mugurkaula sajūta. Un vīrietis paliek arī atbildīgāks, uzmanīgāks. Nekas nenotiek uzspiesti, bet pats no sevis - kaut kāds klikšķis pēc "jā"vārda tomēr ir. Nesaprotu tos, kas saka, ka nekas nemainās. Protams, otra galva vai trešā roka neizaug, bet iekšēji kaut kas notiek. Varbūt tie, kuriem jau kopīgi bērni un kopā 5 vai vairāk gadi nodzīvoti neizjūt nekādas pārmaiņas.
Bet es izjutu Arī tāpēc, ka laulības bija baznīcā, viss bija izprasts, apzināts un sajusts, arī zvērests. Apziņa, ka tas ir nopietni un uz mūžu.
Bet vispirms bija nakts manā vecajā istabā, dažas gulētas stundas, asaras, atmiņas, mūzika un īsziņas ar viņu.. Rīta satraukums, friziere un kosmetoloģe, garais plīvurs, bet kājās vēl čības, ģērbšanās, gaidīšana. Ierodās līgavainis ar vedējiem un dažiem tuvākajiem viesiem. Abiem asaras acīs, ieraugot vienam otru. Skaisti.. Mūžību vērts mirklis.. Un tāds satraukums! Pušķis manās rokās. Tauriņi vēderā. Ceļš uz baznīcu, brauciens pa Vecrīgu - pirmoreiz dzīvē ar auto pa pilsētas bruģi. Gaidīšana pie baznīcas, garāmgājēju skatieni, tūristu fotozibšņi. Gājiens baznīcā caur izveidoto ziedu aleju, kad viesi abās pusēs pacēluši ziedu pušķus. Fantastiski. Gribas apturēt laiku. Altāris, baltiem ziediem izrotāts. Sveces. Priestera runa, gredzenu svētīšana, mūsu zvērests, skūpsts. Priestera rokasspiediens, novēlējums, iedāvātais krusts un laulības apliecība. Atkal ejam cauri ziedu alejai, saņemam sveicienus, laba vēlējumus. Fotografēšanās. Izbrauciens cauri Vecrīgai - jāizbauda taču tas brīdis! Pieturvieta pie tiltiņa, solījums, vermuts, fotogrāfijas, sarunas. Mazais ceļojums pa Doles muižu, tad sagaidīšana viesu namā ar vārtiem, ar tradīcijām. Tosti, spēles, dejas, smiekli, joki, jautrība, bagātīgi klātais galds, garšīgais šampanietis, smalkā apkalpošana, fotografēšanās. Mičošana pusnaktī, no svecēm un lapiņām izveidotā sirds, pušķa un mežģīnes mešana, torte un šampanietis. Salūts. Guldināšana. Bezmiegs, tikai 3 stundas tramīga snauda. Otrās dienas rīta duša, apsveikumi vārda dienā - pirmais no vīra kunga ;) Brokastis uz terases, silta saulīte, smaidīgie viesi, mazais krustdēls. Izjādes uz baltā zirga. Karaoke un biljards. Spēles, jautrība, alus, šampanietis. Nu, kā var pēc visa tā nekas nemainīties!!! :)
Tas bija skaisti. Un žēl, ka nu jau pagātnes formā..