Brokastu vietā riktīga šļuka melnas kafijas. Un tad brīnos, ka visas drēbes sākušas karāties.. Ēst vajag, Ēst! :P
Sakreņķējusies par vedējiem. Vedējmātei būšot melni gari svārki un melna korsete. Tā kā divi melni kovārņi.. Nez, nez, varēja jau, pirmoreiz ejot kā vedēji, uzvilkt vienreiz dzīvē ko svinīgu un piemērotu.. Un varēja jau jamā atbildēt uz maniem meiliem un sms, nevis nodot topošajam - pasaki, ka man tagad galīgi nav laika rakstīt un atbildēt! Attieksme..
Un tad vīrene brīnās, kāpēc es ar to sievieti nekontaktēju.. Kāda vēlme man tagad pēc visa var būt? Tā kā duma zoss, tā kā lūdzēja prasu viņai, kā sokas, vai nevajag ko palīdzēt, vai viņa nevar man ko ieteikt un nekādas atbildes.. It kā man būtu par visu jāuztraucas, nevis otrādi.. Es pat nezinu, vai kas vispār ir paredzēts pirms baznīcas, cikos jārunā frizieris, cikos jāceļas, jāģērbjas. Ir tik grūti man piezvanīt, atnākt pāri ielai ciemos, aprunāties, kā man iet, kas mums jauns.. Vispār 0% intereses.. Un es jau arī neiešu vairs uzbāzties ar savu klātbūtni, man baigi vajag.. Tikai žēl, ka šis viss uz manām laulībām.. Tizli!
Un es ir ieķemmējis aliņu! Uzreiz viss liekas dikti ūber jauki! ;)))))))))
Ja kāds nejēdz dzīvot un nesaprot, kas ir kas, pats vainīgs! ;))))))