| Lieki teikt, ka visas brīvdienas bija aptumšotas dēļ situācijas darbā. Laikam jau nekas nemainīsies, kamēr nebūšu atradusi sev citu ko.. Atgāju no visa tikai vēlā 5dienas vakarā, kad paziņas satiku un uzņēmu kaut nedaudz (+) emociju.. Dies nedod, ja mana priekšniece būtu mana vīramāte, es toč galu dabūtu!! No šāda redzes punkta raugoties, vīrene ir vienkārši zelta gabaliņš! Pastāstīju pat nedaudz par to, kas man te darbā noticies, un viņa pat mani saprata.. Viņa i laba. Ļoti laba. Vismaz netiranizē mani.. Laukos pirmo reizi pēc vairāk nekā 15 gadiem braucu ar riteni, turklāt pa kārtīgiem kratekļainiem lauku ceļem! Un kāaaa man sāpēja pēc tam dibens, uhhh.. ;)) Un dabūju arī ar auto pabraukties pa Aglonu! Tas gan bija makten vieglāk un krutāk ;))) P.S. Pēc neveiksmīgiem meklējumiem Rīgā, beidzot nopirku kurpes - Dpils tirgū! :) Laikam jau piemērotākas kleitai piemeklēt nebija iespējams - īstā krāsa, zems papēdītis un vēl ar visu mežģīnīti. Par to gan liels gandarījums :) |
a par patikšanu.. varbūt i labi, ka dzīvē gadās tik kretīniski cilvēki kā mana priekšniece, lai uz citiem it kā "sliktiem" varētu paraudzīties citādi..