| Kurpē smiltis. Un arī aiz nagiem vēl krikumi. Viņam šodien vārda diena. Aizbraucu apkopt. Brīnumaini - pie kapa nolaidās putniņš, laikam sarkankrūtītis. Apstaigāja kapiņu, apgāja man riņķī, pavisam, pavisam tuvu un nemaz nebaidījās! Pastaigāja un pēc pāris minūtēm aizlidoja. Vai tas bija sveiciens no tēta? Man viņa mūžam pietrūks.. † |