Vakar pucējos un braucu uz diezgan lielām un nopietnām viesībām. Pa vidam, gandrīz nevienam nemanot, pasēju aizšmaukt uz fantastisku pasākumu (-->veca delfu ziņa)! Neesmu ne Dire Strates, ne Knopflera fane, man tā mūzika diezgan pasveša, bet dzīvais koncerts ir dzīvais.. Biju redzējusi uz DVD, tāpēc nolēmu novērtēt arī klātienē.

Nu, mīlīši, tādu atdevi, tādu emocionālu un muzikālu kvalitāti! Nekādu iesildītāju, nekādu paužu, perfekts gaismotāju un skaņotāju darbs. Un uz skatuves tādas ģitāras, brīžiem visas 3 kopā! Ja man būs dēls, viņš būs ģitārists!!! ;) Nu, ne tuvu tas nestāv koncertiem, ko līdz šim esmu lielajās hallēs redzējusi, kad muzikanti kaut ko spēlē, bet publika puspālī auro līdzi un kratās ritmā vai pačku mētā. Tā patiesi bija bauda, Mūzika, katra skaņa izjusta un izgaršota. Super profesionāli! Atnākušie bija kolosāli, atsaucīgi, diezgan daudz ārzemnieku (domāju, varbūt atbraukuši uz jeņķa vizīti un pamanījušies izpirkt visas biļetes - pirms konča laukā stāvēja cilvēki un jautāja liekas biļetes..).

Vai tas bija konjaka dēļ, ko iemalkoju, apejot apkārt hallei, bet brīžiem uzvirmoja tāds saviļņojums, tik dziļas sajūtas caur mūziku, ka asaras sariesās.

Koncerta pēdējā dziesma. Vienreizējie ģitāru, taustiņnieku, bundzinieka soliņi, improvizācijas. Grandiozi.. Un milzīga nožēla, ka tik ātri ir pienākušas beigas.. Tauta nevaldās ovācijās, skaļi aplausi un izsaucieni. Paiet varbūt pat minūte, bet cilvēki gaida. Un grupa atkal uznāk uz skatuves! 2 dziesmas. "Brothers In Arms"  liek man pamatīgi ietrīcēties. Nekad nedomāju, ka mūzika, kas mani pirms daudziem gadiem ir iedvesmojusi rakstīt skaudras un skumīgas rindas, kādreiz tiks izpildīta manu acu priekšā.. Neaprakstāmas sajūtas.. Vēl "Money For Nothing" Viņi aiziet, bet publika nerimstas, mums vēl nav gana! Un visbeidzot "So Far Away". Tad gan koncerts ir beidzies, Marks Knopflers ar savu komandu māj publikai un šķiet, ka viņi patiesi ir ļoti apmierināti ar koncertu.