Zini, es beidzot
atdevu vārdus.
Bija balodis uz
mana loga un es
viņam tos atdevu.
Diez, kur viņš tos
aiznesis..
Tos vārdus,
kurus vairs negribu.
Kuri radīja mani –
atkarīgo, narkomāni,
kad nevienu dienu
bez Tevis..
Nekādi..

Es visu atdevu.
Un to foto,
kur esam,
kur tik stipri
vēl ticēju un tiecos,
un piekļāvos..
Kaut kur tas viss..
Zem baloža spārna
vai viņa knābī,
vai palaists
pa vējam,
lai vējam kļūst grūti,
lai nakts
reiz noskumst
un zvaigznes
nogurst
manā logā..