vienkārši reizēm liekas dīvaini, ka cilvēki, kuri ir jau sasnieguši 25 gadu robežu cibojās, bet tanī pašā laikā saprotu, ka tas tak ir normāli un vecumam nav nekādas nozīmes te
un ja tu izklausītos dumja, tad ar tevi nerunātu un nemaz ari neuzaicināt par cibiņdraugu :D
tas gan. ek..nu gan došos mājup (un mājās arī ir nets :D). kāda jēga sēdēt skolā, ja uz stundām vairs neviens nebūs (zinu to 100%, tādēļ ari varu mierīgi doties) tā, ka nozudīšu uz kādu laiciņu :D
mēs mākam viens otru pārsteikt :D bet nu vecuma/jaunuma ziņā esmu jaunāks par tevi - 22 :D atkal tevi pārsteidzu, ka tikai 22 un jau skolotājs? hi-hi...
bet reku actiņas tev bija lielas par to, ka es esmu skolotājs :D ai, bet nu neiedziļināsimies sīkumos. ķersimies pie lielām lietām - kas man (vai jebkuram citam cilvēkam) būtu tad tāds jāpasaka vai jāizdara, lai tevi pārsteigtu?
Pārsteigums jau var būt dažāds.. Bet tāds izbrīns ar izvalbītām acīm - to no manis - es pat nezinu - kas varētu dabūt laukā :) Varu sajūsmināties, dusmoties, saraukt nepatikā pieri. Bet pārsteigt mani būtu grūti.. Varbūt, ja citplanētietis mani pamodinātu no rīta un pasniegtu brokastīs zaļu omleti :D
feini, drīz mūsu saruna aizies vienā garā strīpiņā, kur katrā līnijā būs pa pus vārdam :D a ja es tev pagatavotu no rīta zaļu omleti tērpies citplanētieša tērpā - tad: a) smietos tā, ka nevarētu to omleti paēst b) izbītos un mestu man ar pirmo, kas būtu pa rokai c) palīstu zem segas un teiktu "Te neviena nav, ejiet lūdzu prom citplanētieša kung" :D
A cik tad domāji man i? 15? ;)))))
Tiešām izklausos tik dumja?