Palīdzi man sajukt prātā
esmu iepinusies savos
tīklos
man nav sapratnes ne par
ko
es zinu neko
es jūtu visu
sapiņķerējos pati savās
domās un tagad
klusēju
un pat smaidu
par sevi labsirdīgi
atkal jau iekritusi
aizveru acis
aizveru sirds vārstuļus
lai
tie netērē velti spēkus
kam?
liekas neviena nav kaut
arī
joprojām skaties uz mani
nepārprotami
skaties
kā no citas pasaules vai
ekrāna otras puses un
šķiet
attālinies kaut joprojām
tava elpa veido
mistiskus ornamentus uz
manas sienas
kaut joprojām tava
ķermeņa sviedri
izplūst manos palagos
un es smaidu jo
nekā cita neatliek
tu aizej.
Ej.