Tāda sajūta, ka kāds ar lielu, lielu slotu būtu izmēzis galvu. Pavisam tukšu. Negribas veidot vārdus, negribas īpaši piedomāt un iedziļināties.
Domas ir, tikai savējās. Pavisam dziļas un intīmas. Bet visvairāk ir sajūtu. Vēl dziļāku un intīmāku. Un varbūt visa šā dēļ gribas atkal patīrīt frendlisti. Kvantitāte ieliek robu kvalitātei. Un otrkārt - kāpēc tik ļoti sakāpināti privātas lietas būtu jālasa pavisam tāliem svešiniekiem, par kuriem nezinu pavisam neko..
Daudz darbu - kā vienmēr mēneša beigās.. Un kā vienmēr es visu paspēšu un saraušu, jo citas izejas jau nav :)