Kolosāli, man darbā ir peles! Esmu sajūsmā. Kad iedomājos, ka ne tikai manus cepumus ar medu grauzušas, bet staigājušas pa krēslu, galdu un varbūt vel kurpē iekāpušas un krūzi apostījušas, no sajūsmas pašai gribas spiegt.. Labi, ka ir gudri paziņas. Uzzināju savas tiesības. Tikai kā par spīti dir-kungs šodien sadomājis darbā neierasties.. Iešu es te nervus bojāt, uztraukties un vēl sagaidīt, kad kādu infekciju ievazās šitie sterilie dzīvnieki.. Kā jau vakar Lazareva citātos izlasīju, šajā dzīves posmā sievietei visādiem pārbaudījumiem jāiziet cauri. Nu ko, paldies, it kā tāpat rūpju nepietiktu..
Uz to, ka peles savā godaprātā vairs nenāks manā kabinetā? :)))))) Nē, šoreiz es paļaušos uz to, ka savām kājelēm aiztipināšu līdz dirkungam un izstāstīšu sāpi. Kas vēl, ja ne pati par sevi cīnīsies.. :) Bet tālāk - tālāk jau uz viņu pašu sirdsapziņas..
:D nee tur taa doma tur vinam bija, bet es jau neatminos, galvenais saglabaat pozitiivismu laikam un palaaviibu, ka peles ir naakushas AR IEMESLU:DD lai Tev kaut ko iemaciitu:P Ha ha ha, vo tagad izdomā, ko Tev māca peles...
Nu jā, jā, galvenā doma bija - neskatoties ne uz ko saglabāt lielu Mīlestību. Nē, tās man netrūkst :)))) Tikai, zinies, kaut kā nepatīkami, ka šitie grauzēji vazājas pa manām mantām, noliks vēl kādu spiru un izdomās kurpē nosprāgt, ļoti estētiski un sanitāri apstākļi ;))) Man visa dzīve māca par sevi pastāvēt un saglabāt mieru, pašcieņu un skaidro saprātu, lai vai kas.. Nu, tas arī jādara!
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
delvira