Heart*Stripper
Viss ir, lai mēs tuvotos Esamībai..
Par sevi.. 
3rd-Apr-2006 09:13 am
Es varētu būt lielisks dziednieks. Palīdzēt citiem, dalīties zināšanās, dalīties pieredzē. Bet sevi gan ātri kapā novestu. Jo SEV palīdzēt ir visgrūtāk. Neiedomājami grūti. Absurds? Likumsakarība. Liela daļa dziednieku slimo, ir slimojuši, gulējuši slimnīcās, reanimācijās, guvuši smagas traumas. Tajā pašā laikā kļūstot arvien spēcīgāki un turpinot palīdzēt citiem.
Piemēram, šorīt. Es taču lieliski varēju sevi "salāpīt"! Es taču zinu, kas ir jādara, kad paliek slikti! Bet nē - tā vietā pagrūdu vienu, otru, atslīgu sēdeklī un ļāvos vājumam. Tajā pašā brīdī apzinoties, ka nenoģībšu un ka jebkurā brīdī varu aiz matiem sevi izvilkt. Arī tagad - jūtu, uz sirdi dur. Bet es neko nedaru. Spēlītes ar sevi? Robežu paplašināšana?
Dažreiz sevi neizprotu. Kāpēc tāda vieglprātība..
Comments 
3rd-Apr-2006 10:16 am
Citi man nekādi nespēs palīdzēt, ja pati nemēģināšu.. uzklausīt noteikti varu, bet spēt pieņemt - tas man ir visgrūtāk.. Spītējos, kā sacīt jāsaka..
3rd-Apr-2006 10:18 am
Laikam tie citi nav tik milzīgas autoritātes, lai Tu viņu padomus ņemtu vērā :)
3rd-Apr-2006 11:06 am
Protams, ka neviens cits ar kausiņu mutē neielies pareizo atbildi... Es vairāk domāju par citu domu uzklausīšanu, salīdzināsanu ar savējām... un tad pareizās atbildes izlobīšanu.
Citreiz diskusijās ar kādu pēkšņi pats esi pārsteigts, ka rodas kāda pārsteidzoša ideja, kāda doma... kā zibens uzplaisknījums... pie tam nevis no sarunu biedra mutes, bet no savējās...
Visam ir jāiziet caur sevi...
This page was loaded Dec 24th 2025, 6:30 pm GMT.