Stunda pusotra, lai savāktos. Tad būs izmocīti smaidi. Izmocīti vārdi. Paliks labāk. Varbūt pa ceļam uz mājām nopirkt garastāvokli? Hmmmm.. Naudas nepietiks, līdz algai vēl jāpaciešas..
Un es nebūt nejutīšos vēl sliktāk tikai tāpēc, ka kādam ir slikti un kāds grib, lai es pažēlotu un atkal lāpītu pasauli. Jo man ir absolūti vienalga. Jo man ir vēl sliktāk. Jo jūtos kā ar tomātiem apmētāta sirdsapziņa.
Mājās lasīšu no
nenormaaliigaa nočiepto tekstu un savākšos. Pa gabaliņam vien. Tēlošu saliekamo bildīti. Velns viņ` zin`, kas tur beigās sanāks..
gan Tev izdosies, es zinu:)