Iepriekšējā dienā tīrīja un kārtoja māju. Tajā vakarā tika ātrāk no darba, palīdzēja klāt galdu un taisīja silto. Vēl vakar mazgāja traukus. Un ka tik nesanāk, ka pēc pāris gadiem sāks pukstēt, cik es izlutināta..

Rīt atkal darba intervija, pats uzņēmuma direktors beidzot sazvanīja. Bet tajā pirmajā vietā, kur koncepcija jāsacer, pateicu atklātā tekstā, ka nevaru tik ātri to uzcept, ja iedos vēl laiku, izdarīšu, ja ne - tad nekā. Vakar uzzināju, ka galvenā redaktore piekritusi pagaidīt vēl nedēļu. Visi mani grib [vai vismaz ir ieinteresēti], bet neviens pārliecinoši nepārliecina, ka tur būs vislabāk.. Bet man vajag pārliecību un drošību.
Un manā esošajā atkal šomēnes būs prēmija. Tā kā šoreiz par to visiem skaļi pateikts, tad diez ko liela tā nevarētu būt, bet tomēr atkal ne visiem vienāda. Tāpēc tad, kad būs man tā uz rokas, iešu pie direktora prasīt, kas par lietām, kāpēc nav man nekādas motivācijas šeit palikt un kāpēc citiem maksā vairāk, es arī gribu vairāk..

Ir taču starpība starp "acīs krītoša krāsa" un "siltais tonis" vai "aptuveni aprēķini" un "uzskati"? Gandrīz katrā otrā teikumā tādas pērles.. Lūk, kā tagad tulko grāmatas, kuras pēcāk izdevniecības nodot tipogrāfijā un pārdod par bargu naudu. Par elementārām dzimtās valodas zināšanām vispār labāk paklusēt..
Ne velti es jau sen kā nepērku grāmatas! Zinot to virtuvi.. Ja nu tikai latviešu [vai citas valodas] oriģinālliteratūru ir vērts iegādāties vai sliktākajā gadījumā tulkojumus no krievu valodas, tos vēl kaut kā var saprast, pat ja izteiksme neveikla.. "Apgāds Vidzeme" pat šāgada kalendārā kļūdas. Vienreizēji..