Ok-"ja esi sakrājis - tevi aplaupīs", nu-dzīvosim nabadzībā? Kaunēsimies par to, ka pelnam? Postīsim savu laimi ar domu par to, ka kaut kam ļaunam noteikti jānotiek? Atradīsim savu ideālo un pieņemsim to ar apziņu, ka kaut kad tajā vilsimies?

Ok-es piekrītu šim tam. Un pilnīgi noteikti tam, ka visa patiesība, gudrība utt. ir tikai mūsos pašos. Es arī savulaik tādas grāmatiņas esmu pārlasījusies. Bet tas nestrādā! Un mēs NEVARAM NENODALĪT prieku no bēdām, labu no ļauna. Tā ir Utopija, jo mums ir psihe-mēs esam domājošas būtnes. Tas NAV mūsu spēkos.

P.S.-šis nav uzbrukums tev, sorry, es tikai redzu kā dzīvo cilvēks ar šādiem uzskatiem. Un esmu piekususi viņu vilkt ārā nepārtraukti. Bet, ja tev tā ir viegli-tad-lai izdodas! :)