| Vēstules. Kā pieneņpūkas vieglas. Neko neizsakošas. Kā ar varu sasietas rokas, kad gribas apskaut. Kā pavēle, kam nevar neklausīt. Un tūkstošiem zemestrīču pēc tam. Manas pasaules plaisās. Tavas plaisas manās atmiņās. Tevis vēl tik daudz. Dažos vārdos visa dzīve uzplaiksnī. Kā pēkšņi iededzināts sērkociņš. Dedzina. Kāds burts rada smaidu, bet cits iemet atpakaļ bezdibenī. Kā trakam zvēram krātiņā svaidīties. Kā nāvei nolemtā bezcerīgās acis. Punkts vienmēr beigās. |