Pagājuši kādi 5-6 gadi un tikai salīdzinoši nesen esmu līdz galam izpratusi to, ko kāds paziņa stundā reizes 10 atkārtoja.. Izslēgt prātu, dzīvot bez prāta, neprātot.. Prāts - lielākais ienaidnieks. Kā viņš toreiz mani kaitināja ar šito. Un daudzi viņu nesaprata un tikai smaidīja..
Bet tagad. Fantastiskas sajūtas..
Ja man vajadzētu to izskaidrot, es diez vai spētu. Balstīties uz iekšējo balsi, sirdsapziņu, intuīciju, nepakļauties prātam. Neplānot, nebūvēt, bet izjust. Neprognozēt, bet sajust. Neaprēķināt. Sataustīt, baudīt, mirkli izjust, sajust nākamo, veidot kā tēlniekam skulptūru.. Jo bieži vien pietiek tikai mazo pirkstiņu pēc sajūtas pakustināt un viss notiks. Viss sāks kustēties. Bez kādiem prātiem un aprēķiniem. Tikai sajūtas.
Egregors - nākamais izpētes objekts. Egregors, kas vada katru.