Heart*Stripper
Viss ir, lai mēs tuvotos Esamībai..
Domāju un domāju.. 
22nd-Dec-2005 12:45 pm
Ja vīrietis iesit sievietei pa seju, vai attaisnojums var būt afekts, dusmas, nesavaldība? Vai tas ir piedodami un aizmirstami? Vai vīrietis pēc tam jūtas vainīgs, ja vienmēr ir postulējis, ka nekad dzīvē nesit un nesitīs sievietei? Vai tas pēc tam vēl var atkārtoties, ja jau vienreiz noticis? Kā var izpausties vīrieša vainas sajūta? Lielā mīļumā jeb var arī nebūt?
Protams, atšķiras izvarotāja sitiens un mīļotā vīrieša pļauka.. Kā ir ar tiem mīļotajiem? Vai teicienā "mīlējas un ķīvējas" ietilpst arī "iesit"?
P.S. Un es ļoti, ļoti gribu ātrāk tikt pie [info]mrssanderz..
Comments 
22nd-Dec-2005 02:21 pm
Nu to jau mēs te noskaidrojām, ka var būt situācija, kur toč tante saiet sviesta, saskrūvējas, sabļaustās un tad.. Vai vīrietis, kas iesit, ir attaisnojams? Ja nespēj novaldīties. Vai to var uzskatīt par normu? Man patika, ko udensroze te iepriekš pauda..
Labi, gudra sieviete.. Bet kā ir ar gudriem vīriešiem? :)
22nd-Dec-2005 02:26 pm
Nezinu, es tādos brīžos palieku dīvaini kluss un mierīgs. Tas nostrādā vienmēr, jo pat uzskrūvējusies tante kaut ko manās acīs tomēr ierauga gan, kas viņai liek apdomāties.
Gudri vīrieši saprot, ka pat visgudrākajai sievietei šad tad uznāk "bzdinkš" un tad viņa ne ar ko neatšķiras no apdauzīta ķengura, kas uzkāpis uz naglas. Vienkārši viņai vajag izlādēties.
22nd-Dec-2005 03:36 pm
Vot, mamuts, malacis, patīk šitādi mierīgie tipiņi.. :)
This page was loaded Dec 24th 2025, 10:17 pm GMT.