Ja vīrietis iesit sievietei pa seju, vai attaisnojums var būt afekts, dusmas, nesavaldība? Vai tas ir piedodami un aizmirstami? Vai vīrietis pēc tam jūtas vainīgs, ja vienmēr ir postulējis, ka nekad dzīvē nesit un nesitīs sievietei? Vai tas pēc tam vēl var atkārtoties, ja jau vienreiz noticis? Kā var izpausties vīrieša vainas sajūta? Lielā mīļumā jeb var arī nebūt?
Protams, atšķiras izvarotāja sitiens un mīļotā vīrieša pļauka.. Kā ir ar tiem mīļotajiem? Vai teicienā "mīlējas un ķīvējas" ietilpst arī "iesit"?
P.S. Un es ļoti, ļoti gribu ātrāk tikt pie
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
mrssanderz..
Ja gribes sist, atradis iemeslu, ja negribes, tu vari kaut uz galvas stavet un atvainojos, dirsties, bet tevi nesitiis.