Jāmeklē tā stīga. Kaut kur aizmirsta un atstāta. Rakstīt. Nevis SC, bet tā, kā agrāk.
Kaut kur sevi esmu pazaudējusi. Vai arī nespēju pilnvērtīgi izdzīvot esošo, pārāk pliekani. Pārāk daudz zemiskuma, prastuma, pārāk daudz sadzīves.
Un arī debesīs sanāk reti lūkoties. Un maļās rutinētas dzirnavas, stresi, steiga piedevām..
Kaut kā pietrūkst. Skumju, nostaļģijas? Piepildīties ar skaudrām emocijām un likt uz papīra.
Ir atkal jāsāk mācīties izsāpēt..