Sestdien, iekš Pirmā Baltijas Kanālā (ПБК), skatijos raidijumu par zirgiem (sacensībām kurās piedalās ar zirgiem - skriešanās, barjerlēkšana u.t.t.). kadri bija tādi, ka pat man vajadzēja uz mirkli aizgriest galvu, lai gan ar mierīgu sirdi varu noskatīties kā operē cilvekus. Īsāk sakot, pēc šī raidijuma man ir riebums pret visiem tiem cilvēkiem, kuri nodarbojas ar šo sporta veidu.

Tik traki?? Ko tādu tur rādīja?
Man jau no mazotnes vienmēr ir bijis žēl multeņu dzīvniekus, nevis cilvēkus..

Katra kustība, katrs lēciens, katra kājas pacelšana vienā vai otra taktī zirgam ir neciešamas sāpes. Sāpes kuras tiek radītas, lai zirgs izpildītu šis pavēles. Sāpes, kas rodas zirga mutē. Vietā, kas ne tikai zirgam, bet arī cilvēkam ir viena no jūtīgakajām. Mutē, iekš kuras ir vairāki dzelzs gabali. Šie dzelzs gabali plēš zirga mēli, mutes kaktiņus, dauza žokļus u.t.t. Katra žokeja kustība ar pavadu izraisa šīs neciešamās sāpes zirga mutē un pazodē. Izskatās tipa eleganti, bet kad pastāstija un shematiski parādija, kas notiek kad žokejs parauj to pavadu - briesmīgi. Zirgs pirms sacīkstēm tiek nežēlīgi sists un tas pats notiek arī sacensību gaitā. Kapēc nerāda to kā šis dzivnieks izskatās pēc sacensībam? Kapēc nerāda kā viņš aiz nespēka nokrīt zemē. Kapēc nerāda kā viņam pa muti un degunu gāžas asinis. Kāpēc nerāda viņa pārplēstos mutes kaktiņus un viņa izmocītās acis, jo sists tiek arī pa acīm. Un tas viss ir tikai deļ maza papīra gabaliņa, ko piešķir uzvarētājam.

Ak DiesTēs.. :((((((( Un viņi tā mīl tos nolādētos cilvēkus, uzticīgie..

drausssssmasss........necilvēki!

Tādi nu mēs esam - dabas kronis.