Tagad jāsāk domāt, ko darīt ar to otro darba iespēju..
Tur alga būtu 100 ar kapeikām vairāk nekā tagad. Darba laiks aptuveni tāds pats. Atbildība gan - lieeeeeela, lieeeeela. Sfēra, kurā neesmu jau vairāk nekā 2 gadus. Manā pakļautībā daudzāki ļauži, sadarboties ar vēl tikpat lielu daudzumu. Bet tā ir privāta struktūra. Tur nav apdrošināšanas.
Te ir valsts iestāde, apdrošināšana un dažreiz prēmijas. Bet nekādu izaugsmju iespējas. Un nogurdinoša rutīna.
Tur ir idejas, jādomā, jāplāno, jāorganizē.
Te savs kabinets un vēl divas briļļainās, klausos muzonu uz pilnu klapi.
Tur strādāt lielā telpā ar daudziem, daudziem, ne īsta cibošanās, ne meili, ne mūzikas..
Es nezinu, ko lai dara.. Taisīt tālāk to koncepciju?
Saka tomēr, ka labāk lai zīle rokā. Pagaidām tā ir
te, rokā.
Un, jā, milzīgs paldies,
zobgale, ka mani atcerējies, darīšu visu pēc labākās sirdsapziņas! :) Un bija patiess prieks Tevi satikt! :)))
nečīkstu, ka jādara, bet domāju, kā būs! vai ir vērts! gribēt ir viens, bet reālā situačija ir kas cits..
man vairs neder kā agrāk - skriet uz tv, skriet uz unversitāti un visur kā pakalpiņš. nu jau latiņa ir augstāk. un mainīt tagadējo uz kaut ko riskantu un zemāka līmeņa negribu! viss ļoti jāpārdomā..
bļe, kritizētājs! :D~ pats pelni kā miljonārs un vari atļauties šitā izruna'ties..