Tagad jāsāk domāt, ko darīt ar to otro darba iespēju..
Tur alga būtu 100 ar kapeikām vairāk nekā tagad. Darba laiks aptuveni tāds pats. Atbildība gan - lieeeeeela, lieeeeela. Sfēra, kurā neesmu jau vairāk nekā 2 gadus. Manā pakļautībā daudzāki ļauži, sadarboties ar vēl tikpat lielu daudzumu. Bet tā ir privāta struktūra. Tur nav apdrošināšanas.
Te ir valsts iestāde, apdrošināšana un dažreiz prēmijas. Bet nekādu izaugsmju iespējas. Un nogurdinoša rutīna.
Tur ir idejas, jādomā, jāplāno, jāorganizē.
Te savs kabinets un vēl divas briļļainās, klausos muzonu uz pilnu klapi.
Tur strādāt lielā telpā ar daudziem, daudziem, ne īsta cibošanās, ne meili, ne mūzikas..
Es nezinu, ko lai dara.. Taisīt tālāk to koncepciju?
Saka tomēr, ka labāk lai zīle rokā. Pagaidām tā ir
te, rokā.
Un, jā, milzīgs paldies,
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
zobgale, ka mani atcerējies, darīšu visu pēc labākās sirdsapziņas! :) Un bija patiess prieks Tevi satikt! :)))
Par laimi, man ir paveicies. & uzbraucienus esmu saņēmusi tikai tad, kad tie bijuši pamatoti. & esmu to pieņēmusi. Savukārt nepamatotus - nē.
Stāsts ir par to, ka lai arī visi esam Megapersonības, ir jāprot pielāgoties videi, kurā strādā. & lieks laipns vārds ikdienā nevienam par ļaunu nenāk.