Tagad jāsāk domāt, ko darīt ar to otro darba iespēju..
Tur alga būtu 100 ar kapeikām vairāk nekā tagad. Darba laiks aptuveni tāds pats. Atbildība gan - lieeeeeela, lieeeeela. Sfēra, kurā neesmu jau vairāk nekā 2 gadus. Manā pakļautībā daudzāki ļauži, sadarboties ar vēl tikpat lielu daudzumu. Bet tā ir privāta struktūra. Tur nav apdrošināšanas.
Te ir valsts iestāde, apdrošināšana un dažreiz prēmijas. Bet nekādu izaugsmju iespējas. Un nogurdinoša rutīna.
Tur ir idejas, jādomā, jāplāno, jāorganizē.
Te savs kabinets un vēl divas briļļainās, klausos muzonu uz pilnu klapi.
Tur strādāt lielā telpā ar daudziem, daudziem, ne īsta cibošanās, ne meili, ne mūzikas..
Es nezinu, ko lai dara.. Taisīt tālāk to koncepciju?
Saka tomēr, ka labāk lai zīle rokā. Pagaidām tā ir
te, rokā.
Un, jā, milzīgs paldies,
zobgale, ka mani atcerējies, darīšu visu pēc labākās sirdsapziņas! :) Un bija patiess prieks Tevi satikt! :)))
Te nav nekādu izmaiņu - sēdēšu tā vēl 10 gadus katru dienu pie kompja un sarūsēšu ar sāpošu un muguru un sabeigtām acīm. Te ir dažas pretīgas bābas, vadības līmenī. Vispār kolektīvs nepatīk, bet tas tā. Pats darbs nedaudz rutinēts. Nogurstu no tā. Tas, ka nekādu izmaiņu, tas jau visstulbākais. ne kursu, ne nākotnes vīziju, nekā. Viss notiek tikai vadībā, braukā ar auto, braukā pa ārzemēm.. Ehh..