"Rīga ir viena liela komūna."
--- Pēteris vakardienas "Šeit un tagad".

Vakardien baisi cepās par mīlestību starp sievieti un vīrieti, kad šie sadomājuši ģimeni dibināt. Varbūt nedaudz galējībās iestrēga, gandrīz noliekot uz lāpstiņām sievietes un vīrieša attiecības - sak, tāpat takš reiz izšķirsies, tāpēc ļoti jādomā, vai ir vērts ciest un radīt nelaimīgus bērnus.
Daudz pareiza jau arī teica patiesībā, arī par to, ka līdz laulībām jāpagaida kādi 2 vai vairāk gadi, lai tiktu skaidrībā par savām jūtām, pārliecinātos, bet domāju, ka daudzi nesaprata. Par to, ka īsta Mīlestība starp cilvēkiem nevar pastāvēt. Nezinu, vai viņš izvēlējās pareizos vārdus. Starp cilvēkiem ir jūtas un sajūtas, daudz nianšu, bet tā viena Lielā, jā, tā ir kas pārāks par visu un nav mērķēta ne pret konkrētu cilvēku, ne dzīvnieku, bet pret Visu. Ekhm, es arī vārdos nemācēšu to pateikt :)
Un pareizi teica, ka pašlaik cilvēce ir tādā primitīvā dzīvniecisko instinktu attīstības līmenī. Ne jau visi. Bet lielā daļa. Mūs bieži vien vada instinkti, atkarības, seksuālā visatļautība, nekādu tabu..
Minēja interesantu pētījumu, kura rezultāti parādījuši, ka vīrieši savā starpā atšķiras ļoti minimāli, aptuveni 99,9% viņos ir līdzīgs [raksturs, paradumi, īpatnības, dzīves uzskati etc]. Kāds tur brīnums, kad iesaucamies - VĪRIEŠI! (vīrieši saka "sievietes", lai neatpaliktu no mums;] ) Un intuitīvi jau viņus jūtam un paredzam viņu rīcību. Par to procentu varētu strīdēties, bet zināma patiesība ir..