Heart*Stripper
Viss ir, lai mēs tuvotos Esamībai..
Vakara TV programma 
2nd-Nov-2005 08:41 am
Filma "Konstantīns" (uz tizli pārrakstīta diska). Maz, ka galīgi tizlā kvalitātē, bet saturs arī neaizkustināja. Beigās gan parādījās kāda atziņa interesantākā ietērpā, par to, ka mums tiek dota vēl un vēl iespēja, ja tam ir jēga, ir dota iespēja pierādīt sevi un sasniegt vēl. Tas patika. Bet būtībā - kaut kas no Matrix, kaut kas no Stigmata, vēl no kādām kaut kur redzētām filmām..
"Šeit un tagad" - šoreiz atkal aizskāra stīgas. Par tēmu, kas tomēr attiecas uz mums visiem. Mīlestība. Piezvanīja puisis, kurš reiz ir ļoti smagi vīlies Mīlestībā un pēc tam atmetis domu par to, ka kādreiz vēl varētu satikt Sievieti. Nodarbojās ar biznesa lietām, daudz ko sasniedza. Bet iekšā tukšums. Un pareizi viņam atbildēja - labi, ka viņš naudu pelnīja, nevis nodzērās vai azartspēles spēlēja, kā to daudzi parasti dara. Un pareizi pateica Pēteris: "Mīlestība ienāk pa atvērtu sirdi, kurā ir gaidīšanas svētki." Pat pierakstīju šo. Pati ļoti labi to zinu - tikai, kad esi gatavs, kad iekšēji esi noilgojies līdz mielēm, izsāpējis un izslāpis, tad Tas notiek..
"Glābiet bērnus" - tā aizkustināja.. 7 bērnu māte, kura brīvajā Latvijā, jo īpaši, "ieejot Eiropā", ir kļuvusi tik trūcīga, ka mazākais bērniņš tagad saplēstos ratos jāvadā. Ar asarām acīs viņa stāstīja, ka vienkārši nesaprot, kā dzīvot. Redzams, ne alkoholoķe, ne kāda ne prasta lauku vecene, bet kārtīga, normāla sieviete, bet tie dzīves apstākļi..
Tad vēl uz ielas sastapta sieviete ar bērnu, kurai vīrs pelna 90 Ls, kaut kāds pabalsts viņiem vēl, kopā kādi 110 Ls, ar kuriem mēnesi dzīvo. Dzīvo..
Pēc tādiem stāstiem man vienkārši pat domas nenāk prātā par to, ka varētu atkal kādu lupatu sev nopirkt, kad iedomājos, kas man skapī darās, kā mēs vispār lielākā daļa te pilsētā dzīvojam.. Raidījums kopumā bija par to, kā cilvēki vispār [iz]dzīvo šeit, kāda ir iekšējā valsts politika. Ka valdība absolūti nedomā par to, kā mēs te [iz]dzīvojam un dzīvosim, bet nepārtraukti lien pakaļā jeņķiem, krieviem un Eiropai, par ko tērē nenormālas naudas. Tā vietā, lai ieguldītu iekšējo sistēmu sakārtošanai, kas nav nekāda utopija. Tas, ka iekšienē viss pūst un grūst, tas pagaidām nevienu neuztrauc.. Kamēr pašus neparaus līdzi.
Un tad manas apgarotās domas tā vienkārši ņēma un sagrāva Keidžs ar Megu Raijenu, pliki ņemoties pa gultu :P Atgriezos realitātē un pasmīnēju pati par sevi. Cik cilvēks var strauji mainīt savu iekšējo atrašanās vietu.. :))
Comments 
2nd-Nov-2005 10:46 am
Es provoceeju.. Protams, ka taa ir utopija.. Protams..
Par to jau es arii runaaju... Tas determinee manu nostaaju par "saakshanu ar sevi"..
Un, kas attiecas uz liidzcietiibu un vienaldziibu.. Es Tev pilniigi piekriitu..
Taa mums truukst.. Bet taa nav valsts resora, bet gan pashu cilveeku probleema..
2nd-Nov-2005 10:50 am
Ja līdzjūtība un cilvēkmīlestība tiktu audzināta un postulēta, arī valdībā sēdošo zombiju bērni, jaunā paaudze augtu citāda. Kad paskatos, kādi ir pusaudži, vienkārši rokas nolaižas..
Ir šī problēma jau valsts līmenī. Augšas neliekas ne zini par daudzām jo daudzām problēmām, ko reāli var atrisina't TIKAI ar valsts līdzekļiem. Tās pašas slimnīcas. Kāda ir Stradiņu reanimācija, kādas telpas, vājprāts! Remonta nav bijis jau nez cik 10iem gadu. Un tad brīnās, ka visur stafilokoku perēkļi.. Un kā, šādā vidē dzīvojot, lai cilvēks rod līdzjūtību. Paveicas, ja tā ir, bet vairums ir nežēligi un pamodinājuši sevī izdzīvošanas nežēlīgo instinktu. Kā tas noteik, kad piem grimst kuģis. Vairs neviens nedomā par otru. Ka tik pats izglābtos. Tā ir valsts politikas vaina. Es palieku pie tā.
This page was loaded Dec 24th 2025, 10:17 pm GMT.