Hehe, atradu tomēr.. Šitos tv reiz nolasīja. Nu, bija tur raidījums par dzeju, tiripiri, spīdzināja mani ar visādiem jautājumiem :)
Kurus vēl lasīja, neatceros :)


***
sakļauj sirdi
neizplet spārnus
vēl nepateiktais
klaiņo aiz muguras
tie spārni nav
varbūt ragi dīkst
neatver plakstus
jo aizvērt būs smagi
jel klausi neplauksti
nenāc
pavasari

***
viss sākās un beidzās
un pārtraucās
un aizsākās
un sagriezās
es ap tevi kā efeja kokam
kā jūras vilnis krastam uzmācos
kā rasas piliens
kas nevar no zieda atrauties
es izkūstu
es neesmu nekas
tavā ēnā smilšu grauds
nē
tornado
putenis
viesuļvētra
virpulis
nemierīgs laiks
visapkārt visam
kā kosmiska nolemtība
bez izvēles iespējām
piedod ka tik bezgalīgi
bez aprēķina nebeidzami
tāds redzi Dieva lēmums
nav tā vistas klukstēšana
pie tavas auss
tikai mani sirdspuksti
uzmācīgie
piedod


Šitie divi gan i veci kā pasaule, bet man joprojām patīk..


1.
es dažreiz māku runāt dzejā
dažreiz mudžināt vārdus
sapinos domās
neprotu formulēt formulas
definēt sevi un tevi
dažreiz es sēžu uz palodzes
tā ar kājām laukā pa logu
un gaidu kad man izaugs spārni
lai varu aizlidot
aug tikai koki pie mājas
un mazi bērni
es māku ko visi māk
tikai savādāk
no otra gala
dažreiz māku pūderēt degunu
pūderēt smadzenes
dažreiz metu akmeņus akā
jo man nepatīk lejupejošais
dažreiz aizverot acis
redzu labāk un vairāk
un nekad visu nesaprotu
un laiks iet ātri un tiešām
dziedē brūces
laiks mans draugs un ienaidnieks
palīgs un dienaszaglis
dažreiz kad runāju ar sevi
gribu dzīvot
vairāk kā parasti
parasti es daudz negribu
dažreiz man izmežģās kāja
un es gandrīz nokrītu
man kauns no kauna
bail no bailēm
zinu ko zinu un
nezinu ko nezinu
es zinu tevi
es nezinu tevi
kā kuro sekundi
es māku peldēt un
taisīt no papīra lidmašīnas
un laist tās no piektā stāva
es māku uzcept kūku
un svilināt visu pie uguns
es māku skūpstīt
un visu ko
un dziedāt un runāt
un rakstīt un dzirdēt
un saprast pat tevi māku
vai māku mīlēt
tā klusi
no liela attāluma
jā
bet savādāk nekā


2.
dažreiz es ienirstu atmiņās
un dikti tajās saslapinos
drēgni paliek
dažreiz neko nedaru
tad es domāju
pārsvarā par tevi
bet tikai tad kad nedaru
neko un tici man tas
negadās bieži
tāpat kā zvaigznes
bieži nekrīt
tāpat kā dzejoļi bieži negadās
katrs tāds gadījums
tavs kapakmens piemiņai
lai vēlāk zinu kur
ziedus likt un atcerēties
kapakmens

************************************

***
kur plaukstošs zieds nolūzis
būs manas mājas
kur manas sapņu dienas
apglabātas pūst
būs manas mājas
mājas būs bez sienām jumta durvīm
es dzīvošu caurvējā
un putekļi būs manas atmiņas
būs tikai atmiņas
kuras tagad vācu glabāju
un noslēpju vecā zeķē
kur saule ar mēnesi šķiras
būs manas mājas
kur ezerā noslīcis vīrs
būs manas mājas
uz muguras guļot ķeršu
sienāžus un varžu skūpstus
skaitīšu skujas priedē
un mirkļus kad šķiet kāds nāk
tas būs ilgi
uz mūžu
tā sajūta
ka tomēr kāds nāk
tur būs manas mājas