Manos izteikumos nav argumentācijas un loģikas? Atļaušos norādīt - atbildes stilā: "ja tu man nepiekrīti, tad tu mani personiski aizvaino tu neko nesaproti tu mani neinteresē" nav argumenti. Neviens no tiem. Tāpat kā nav argumentu par labu Bībeles, karmas un vēl velns sazin kā krustošanai. Tāpat nav arguments visu laiku bļaut "esmu normāla, esmu normāla, esmu normāla", un "nenormāli ir visi, kas man nepiekrīt, nenormāli, nenormāli, nenormāli". Ko tādi apgalvojumi pierāda? Neko. Līdz ar to es esmu uzdevusi ļoti daudz, manuprāt, normālu, konstruktīvu jautājumu par standartiem attiecībā pret saviem un citu grēkiem. Un neesmu saņēmusi nevienas atbildes. Piedod, bet iepriekš aprakstītos atbilžu variantus es par diskusijas cienīgiem neuzskatu. Tajos nav nekādas argumentācijas. Un bez šiem tev citu nav. Ir labi, ja cilvēkam ir tik daudz pašazpiņas. Ir slikti, ka tai tik maz pamatojuma.
Atļaušos norādīt - atbildes stilā: "ja tu man nepiekrīti, tad
tu mani personiski aizvaino
tu neko nesaproti
tu mani neinteresē"
nav argumenti. Neviens no tiem. Tāpat kā nav argumentu par labu Bībeles, karmas un vēl velns sazin kā krustošanai. Tāpat nav arguments visu laiku bļaut "esmu normāla, esmu normāla, esmu normāla", un "nenormāli ir visi, kas man nepiekrīt, nenormāli, nenormāli, nenormāli". Ko tādi apgalvojumi pierāda? Neko.
Līdz ar to es esmu uzdevusi ļoti daudz, manuprāt, normālu, konstruktīvu jautājumu par standartiem attiecībā pret saviem un citu grēkiem. Un neesmu saņēmusi nevienas atbildes. Piedod, bet iepriekš aprakstītos atbilžu variantus es par diskusijas cienīgiem neuzskatu. Tajos nav nekādas argumentācijas. Un bez šiem tev citu nav.
Ir labi, ja cilvēkam ir tik daudz pašazpiņas. Ir slikti, ka tai tik maz pamatojuma.