Absolūta bezpalīdzība.. Bet tajā pašā brīdī nenormāla vēlme palīdzēt visiem! Visur un visiem.. Lai visiem būtu labi! Lai beidzot būtu labi.. Jā, es zinu, utopiste..
Khm! Neiesaku. Ka nesanāk kā man ar zaļajiem salašņām - izmantoja ilgstoši un pēc tam vēl pārmeta, kapēc par maz no manis varēja noslaukt. :P Kopš tā laika es palīdzu vien savai ģimenei un zaļos vēlos redzēt tikai caur tēmekli. ;))
mamamia, kas neticams, Tu man piekriti! :))))))) tātad sajūtas nepareizas.. nekur es netaisos, be gribas, lai visiem būtu labi, paŗāk daudz ciešanu un nelaimju.. :/
:)))))))) aaa,nu shitaa ka paskaidro,tad saprotu Tavu domu! :)))) protams,ka apkaart valda totaala beztabildiiba un nekaartiiba.. man arii uznaak,ka gribas visiem paliidzeet,bet saprotu,ka pashai par sevi/tuvaakajiem/miiljaakajiem arii jaadomaa,kad pashiem viss kaartiiba,tad var kjerties pie sveshiem..
Nu, pieņemsim, ka man biki cita pakāpe iestājusies šajā procesā :) Ai, daudz par šo jau šodien runāts vispār.. Patiesībā es baigākajā vakardienas raidījuma iespaidā. Te bišķiņ pieminēju.. par to ceļojumu uz Nāves ieleju Tibetā. Mistika. Kas par sajūtām pārņēma.
man vispaar liekas,ka Tibeta ir gandriiz vai sveeta zeme,jo tur ir ljoti daudz ticiigu un gariigu cilveeku... atshkjiriibaa no citaam vietaam pasaulee.. gribeetu tur nokljuut kaadu dienu,briivi paceljot..
un
saksm katrs ar savu durvjuprieksu