Drīzāk nojaucu to vietu, izdzēsu filmu par vīreni. Un gribu sākt visu bez domām unrunām par viņu. Lai viņa eksistē man paralēli, nevis nepārtraukti šķērsām manai dzīvei..
Ļoti smaga saruna/strīds/kašķis bij` vakar ar vīrieC, jo beidzot izrunāju visu līdz galam, dažus faktus, ko viņš nezināja.. Lai padomā.. Un apsolīju vairs par to nekad nerunāt, lai viss notiek, kā ir..

labi.mes tapat.vairs par to nerunajam.ta vairs nav.

protams tas bija iespejams tikai peec izrunasanas izsversanas un abpusejas saprasanas

saprašanu pagaidām negaidnu no vīrieC, viņam grūti pie tām atziņām pierast.. ka viņa māte mani necieš un par to sāp..

leenaam, ar laiku

droši vien.. :)

es gribu, lai ne tikai nerunā, it kā izliekoties, ka viss kārtībā, bet pat domas par to nelaist galvā!

nuja,taa jau arii ir:)))
Vinjs pirmais ir iemacijies nelaist domas galvaa, un iemacijis to man - nelaut vinas histerijaam bojaat mums dzivi..

izlikties man nekad nav sanaacis - tapec jau ari visi tie kaski:)

es arī nemāku izlikties!.. tagad vienkārši man tādu domu nebūs. viņa ir, kāda ir, un man gar to nav nekādas daļas. vienkārši krasa attieksmes maiņa, attieksmes neesamība..