Heart*Stripper
Viss ir, lai mēs tuvotos Esamībai..
My funeral 
10th-Oct-2005 02:36 pm
[info]mamuts ieteica [info]murkjelis šito: http://community.sparknotes.com/death/, tikai tur vispirms fiksi jāpiereģistrējas..
Izpildīju testu - tiek plānots, ka nomiršu 2036. gada 20. jūnijā, kad man būs 57 gadi..
Baisi dīvainas sajūtas.. Da ne jau tāpēc, ka tagad ar trīcošām rokām gaidīšu to dienu, bet vispār.
Ejot pa kapiem, es bieži vien aizdomājos - diez kāds tas gala cipars būs rakstīts man? Cik man vēl atlicis - 30-40-50 gadi? Kas tas vispār ir.. Laiks tik ātri skrien, nedēļa aiz nedēļas, gads aiz gada, tūlīt jau atkal dzimšanas diena, atkal par vienu vairāk..
Un aizdomājos arī par to, uz cik vēl bērēm man būs jāiet..
Pārāk daudz mīļu cilvēku apglabāts, tās domas nāk pašas, bez aicināšanas..
Nenovēršamība..
Comments 
10th-Oct-2005 02:57 pm
tur jau tā lieta - notiksies...tas ir nenovēršami - un tu skaidri apzinies cik ļoti sāpīgi tas būs, kā arī to, ka tava aiziešana arī kādam sāpēs
10th-Oct-2005 03:00 pm
Jā, tā nenovēršamība var padarīt gandrīz traku.. Kad sāku domāt, ka būs kādreiz ar pašu tuvāko cilvēciņu!
Laikam vajadzīgs psihoterapeits, lai tās mirstamās domas man no galvas izpurina! :) Tā pašam grūti dzīvot..
10th-Oct-2005 03:04 pm
nez... man tas liekas normāli, ka ik pa laikam tādas domas uznāk :)
galvenais, lai tās nebūtu pārāk bieži un nonomāktu citas :0)
10th-Oct-2005 03:07 pm
Mani laikam jau sāk nomākt pārāk daudz.. Un varbūt arī tāpēc, ka vecums nāk ar joni un mati plānāki paliek? :P
This page was loaded Dec 25th 2025, 12:24 am GMT.